Vairāki foruma runātāji, arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstākās amatpersonas, akcentēja, ka gan mūsdienās, gan nākotnē labas skolas atslēga ir skolotāji. Tomēr, kā izriet no foruma dalībnieku teiktā, būtiska būs skolotāju prasme apieties ar tehnoloģijām, tāpēc esot jāakcentē skolotāju apmācība. IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere uzsvēra, cik ļoti pēdējo 10 gadu laikā jau ir mainījusies skola. Kaut vai tas, kā fizikas stundās tika veikti eksperimenti kādreiz un cik lielas iespējas tagad paver mūsdienu tehnoloģijas. Vēl pēc 10 gadiem saskaņā ar viņas teikto skolēni varēs praktiskos darbus izstrādāt kopā ar sadarbības skolām, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Biedrības Jauniešu konsultācijas pārstāvis Andris Čeksters bija piesardzīgs pret «aizraušanos» skolas aprīkot ar mūsdienu tehnoloģijām, jo tās mainās ļoti ātri un «kamēr visās skolās ieliksim datorus, skolēni datorus vairs nelietos». Viņaprāt, būtiski radīt vidi, kurā skolēns ir spējīgs izsvērt, kā izmantot tehnoloģijas mācību procesā.
«Mēs dzīvojam XXI gadsimtā, bet skolas bieži vien ir palikušas XX gadsimtā,» norādīja Jūrmalas alternatīvās skolas direktors Egils Blūms. Ar šo izteikumu viņš domājis to, ka daudzas skolas saviem skolēniem nesniedz XXI gadsimta izglītības prasmes, piemēram, kritisko domāšanu un analīzes spējas, prasmes risināt problēmas un strādāt grupā. Lai skolas panāktu reālo laika ritējumumu, pēc E.Blūma domām, nepieciešama valsts programma, kas ietvertu, piemēram, finansiālu atbalstu eksperimentālām skolām un klasēm, izmaiņas standartos, atbalstu skolu un skolotāju pieredzes apmaiņai. Kā izriet no Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītāja Roberta Ķīļa teiktā, SAK, sadarbojoties ar IZM un uzņēmumu Microsoft Latvia, kā arī piesaistot skolu pārstāvjus, līdz martam izstrādās priekšlikumus, kā ieviest inovācijas skolās, kas varētu rezultēties arī kādās valsts programmās. Jau trešdienas forumā R.Ķīlis pierakstījis 19 priekšlikumu, no kuriem daļa būtu jānoved līdz īstenošanas stadijai. Viens no konkrētajiem priekšlikumiem ir digitālo mācību materiālu izstrāde, jo skolu aprīkošana ar tehnoloģijām vien neko nedod, kamēr nav izstrādāti piemēroti mācību materiāli. Pašlaik labāka situācija esot dabaszinātņu un eksaktajos priekšmetos, kur jau esot pieejami digitālie mācību materiāli, taču esot jādomā par to izstrādi arī latviešu valodā un literatūrā, vēsturē, ģeogrāfijā un sociālajās zinātnēs, kā arī sākumskolas mācību priekšmetos. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pat norādīja, ka digitālajiem mācību materiāliem esot jānovirza arī mācību grāmatu iegādei paredzētie valsts budžeta līdzekļi, kas gan pagaidām ir mazāk par latu uz vienu skolēnu.