Apzinoties spēles svarīgumu, abas komandas laukumā devās kaujinieciskā noskaņojumā, un spraiga cīņa risinājās par katru bumbu. Spēli veiksmīgāk iesāka viesi. Jau 13. minūtē ventspilnieku kapteinis Artūrs Zjuzins panāca 1:0, bet pirmā puslaikā noslēgumā Kaspars Dubra rezultātu izlīdzināja. Otrā puslaika sākumā ar lielisku tālšāvienu Jurijs Žigajevs atkal vadībā izvirzīja viesus, bet 15 minūtes pirms finālsvilpes fascinējošu sitienu ar galvu izdarīja Igors Tarasovs, panākot skontiešiem labvēlīgo 2:2. Tarasovam nupat piedzimusi meita, tāpēc viņš šos vārtus veltīja viņai.
Piecus gadus Starkova prombūtnes laikā Skonto nespēja uzvarēt virslīgā, kaut pirms tam komanda izcīnīja 13 (!) čempionu titulus pēc kārtas. Ar komandas saliedēšanu neveicās ne Jurijam Andrejevam, ne angļu speciālistam Polam Ešvortam. Saņemot kritiku, Starkovs mēdz atbildēt, ka viņam nav burvju nūjiņas. Lai man piedod izlases skeptiķi, bet Latvijas līmenī Starkovs ir brīnumdaris. Cita lieta, ka arī viņa brīnumainajām spējām ir zināma robeža, bet ne Latvijas čempionāta ietvaros.
Kad Starkovs atgriezās pie Skonto stūres, viņa rīcībā bija jauni puikas, kuriem trūka gan pieredzes, gan meistarības, bet bija vēlme spēlēt un pilnveidoties. Nebija tādu vīru, kādi savulaik bija Ešvortam: Marians Pahars, Edgars Jankausks... Starkovs izaicinājumu pieņēma un vairāk nekā attaisnoja uz sevi un jauniešiem liktās cerības.
Šosezon 26 spēlēs Skonto zaudējis tikai divas reizes un trīsreiz cīnījies neizšķirti. Skontiešiem ir pārliecinoši labākā vārtu attiecība čempionātā - 80-16. Vidēji spēlē gūt trīs vārtus ir fantastisks rādītājs. Vēl pārsteidzošāka ir Skonto uzvara čempionātā, lielāko sezonas daļu komandai nācās iztikt bez saviem meistarīgākajiem un pieredzes bagātākajiem futbolistiem Aleksandra Cauņas un Vitālija Astafjeva. Arī svētdienas spēlē pret FK Ventspils.
Jau pēc kausa saņemšanas Aleksandrs Starkovs, atskatoties uz aizvadīto sezonu, atklāja, ka sezonas sākums bijis ļoti grūts. «Komandā pārsvarā spēlēja jaunie. Esmu ļoti priecīgs, ka izdevās viņus attiecīgi noskaņot darbam treniņos. Izjūtu gandarījumu par jauno izaugsmi. Progresējuši ir visi, izņemot Vitāliju Astafjevu. Sevišķi jūtami progresējuši Kaspars Ikstens, Kaspars Dubra, Vitālijs Maksimenko un Vitālijs Smirnovs. Alans Siņeļņikovs no rezervista pamazām kļuvis par stabilu spēlētāju. Liels prieks par Igoru Tarasovu, kurš šodien guva fantastiskus vārtus un vairākkārt apliecināja, ka ir komandas līderis un gatavs uzņemties iniciatīvu. Vairāk vai mazāk progresējuši visi jaunie.»
Ne Metalurgs, ne Ventspils pārāk neatpalika no rīdziniekiem. Arī šīm divām komandām bija iespēja kļūt par čempioniem, bet Skonto atšķirībā no saviem sīvākajiem konkurentiem stabili spēlēja visas sezonas garumā. Tāpēc, objektīvi skatoties, Skonto uzvara čempionātā ir likumsakarīga un pelnīta.
Starp citu, pirms dažām dienām Aleksandrs Starkovs Starptautiskās Futbola vēstures un statistikas federācijas (IFFHS) skatījumā atzīts par pagājušās desmitgades 57. labāko futbola treneri visā pasaulē. Viņš saņēma 19 punktu, kas ir tikpat daudz kā Francijas speciālistam Bruno Metsam un slavenajam itāļu trenerim Roberto Donadoni. Atrasties šādā kompānijā ne katram dots.