Arī šogad par Latvijas augstskolu populārāko pro-grammu ir kļuvusi vadības zinātne. Latvijas Universitātē (LU) pieteikumu skaits šajā programmā jau pārsniedz tūkstoti, taču dažādas vadīb-zinību programmas piedāvā arī vairākas citas Latvijas augstskolas, kur arī tā ir viena no populārākajām.
Arī šogad ļoti populāra ir komunikācijas zinātnes programma - tā ir otrā pieprasītākā, rēķinot kopējo pieteikumu skaitu, turklāt visvairāk LU refelktantu tieši to norāda kā pirmo prioritāti.
Arī Rīgas tehniskajā universitātē (RTU) vislielākā interese ir par vienu no retajām augstskolas sociālo zinātņu programmām Uzņēmējdarbība un vadīšana, tomēr RTU rektors Ivars Knēts uzsver, ka stabilas ir arī inženierzinātņu pozīcijas - pieteikumu skaits šajās pro-grammās esot apmēram pērnā gada līmenī.
Dažas programmas pat piedzīvojušas izrāvienu. Piemēram, otrā pieprasītākā programma augstskolā ir Telekomunikācijas, kas šogad pārspēs pērnā gada rezultātus. Salīdzinoši daudz pieteikumu esot arī datorzinātņu studijām, bet konkurss par iespēju augstskolā studēt ķīmiju pat palielinājies. Konkurss par iekļūšanu valsts budžeta finansētajās vietās dabaszinātņu programmās ir arī LU. Piemēram, uz iespēju budžeta grupā studēt bioloģiju LU jau tagad pretendē vairāk nekā seši cilvēki, savukārt ķīmiju - vairāk nekā pieci.
Augstskolu pārstāvji pieļauj, ka eksakto un dabaszinātņu studiju popularitāti nosaka arī matemātikas centralizētā eksāmena noteikšana par obligātu, šāds statuss tām šogad ir pirmo gadu.
Tiesa, piemēram, reģionālajās augstskolās Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē konkursa par iespēju tikt budžeta grupā, piemēram, fizikas programmā, pagaidām nav.
Lai arī studijām piesakoties mazāk jauniešu nekā pērn, samazinājums neesot satraucošs.Tomēr, ja lielākoties valsts budžeta vietas augstskolām problēmu aizpildīt nebūšot, tad atvērts jautājums esot par maksas studiju vietām.
LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis stāsta, ka jaunieši šogad ir daudz motivētāki studēt tikai par valsts līdzekļiem, jo ir pieaudzis to pieteikumu skaits, kuros norādīta vēlme pretendēt tikai uz iekļūšanu budžeta grupā. Šogad tāda ir piektā daļa no visiem pieteikumiem, saka J.Saulītis. Vēl gan neesot izpētīts, vai šie reflektanti arī ir ļoti labi vai arī tādi, kuriem budžeta grupā iekļūt nav cerību, kas nozīmē, ka viņi, nepiekrītot studēt maksas grupā, varētu palikt bez iespējas iegūt augstāko izglītību.