Varšavas Universitātes Austrumeiropas pētījumu centra direktors Jans Malickis norādīja uz poļu premjera Donalda Tuska mēģinājumiem uzlabot kontaktus ar Maskavu. «Tās bija Tuska vizītes Maskavā, Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas brauciens uz Varšavu. Visbeidzot - kā Krievijas līderi pauda savu līdzjūtību pēc Smoļenskas katastrofas. Tas poļiem bija ļoti nozīmīgi un būtiski ietekmējis mūsu attiecības,» teica J. Malickis.
Vienlaikus poļu - krievu attiecību eksperts faktiski apstiprināja to, ka Katiņas jautājums joprojām atrodas starp svarīgākajiem. Varšava gaidot atlikušās, joprojām vēl neatdotās noslepkavoto poļu karavīru un citu profesiju pārstāvju lietas. Poļiem neesot informācijas par to, kur nogalināti 7000 cilvēku. Pēc J. Malicka teiktā, Krievijas tiesas nevēlas atzīt izrēķināšanos Katiņā par genocīda aktu, kā to vēlas poļi, bet gan vienīgi par atsevišķām krimināla rakstura kļūdām.
Arī bijušais Polijas vēstnieks Krievijā Staņislavs Čošeks Dienai teica, ka attiecības ar Maskavu esot uzlabojušās, taču būtu labi, ja abas valstis turpmāk strīdētos, piemēram, par gāzes cenām, nevis par Katiņu. Pēc viņa domām, līdz ar prezidenta Leha Kačiņska bojāeju uzmanība vēstures jautājumiem starpvalstu attiecībās samazināsies. S. Čošeks iesaka Eiropai daudz vairāk domāt par Krievijas modernizēšanu uzticamu attiecību izveidošanai.
Žurnālists Mihals Karnickis saka, ka, vērtējot vēlēšanas no ārpolitiskā skatu punkta, ir vienalga, kurš no diviem galvenajiem kandidātiem uzvarēs, ārpolitika nemainīsies. Un tā esot laba sajūta.