Austrumos bērni ir bagātība, tādēļ lielas ģimenes nav nekas neparasts. Laukos tās vairāk ir tradīcijas, arī darbaspēks. Bērns no pirmajiem soļiem iemācās strādāt, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem.
Mēs, ārzemnieki, ļoti mīlam fotografēt šādus bērnus, jo sirds lūst, skatoties uz noplukušajiem mazuļiem netīrām kājām. Mums šķiet, ka viņi vienmēr ir izsalkuši. Sākumā arī es, braucot uz laukiem, ierados ar čemodānu, pilnu ar bērnu drēbēm, un apņemšanos, ka manējie nu gan tādi neizskatīsies. Ēģipte ir tuksnešu valsts, tādēļ te visur ir putekļi, tādi kā Latvijā dubļi pēc lietus. Saģērbu puikas un palaižu spēlēties, pēc pusstundas saucu pārģērbt. Slēptu smaidu pavadīta nomazgāju, saķemmēju, pārģērbju un palaižu ārā... Nav grūti iedomāties, kādi bērni izskatījās vēl pēc stundas. Pirmās dienas vakarā mans čemodāns bija pilns jau ar netīrām drēbēm. Nākamajā dienā kā visas normālas ēģiptiešu mammas uzvilku puikām vecāko, kas bija, un pirms pusdienām un vakariņām, lai var atrast muti, nomazgāju... Pilnīgi iespējams, kāds tūrists aizbraucis ar mana jaunākā dēla fotogrāfiju un pārliecību, ka ēģiptieši mēdz būt arī ar gaišu ādu un blondiem matiem.
Ēģiptiešu bērni ir vecāku loloti un mīļoti, bet vēl neesmu redzējusi tādu ģimeni (ne bagātu, ne nabadzīgu), kur bērni vismaz līdz gada vecumam ēstu tikai veselīgu ēdienu, nedzertu gāzētus dzērienus, kur bērni ietu gulēt konkrētā laikā un tiktu ievērots kaut kāds režīms. Autiņbiksītes pārtrauc likt tad, ja neatļauj līdzekļi vai pašam bērnam apnīk. Atceros, kad man sākās knupīša kari ar jaunāko dēlu, vakarā stāvēju pie durvīm un klausījos, kā bērns pieprasa sosi, un vienlaikus turēju vīru aiz otrām durvīm. Viņš par visu varu gribēja izglābt manu dēlu no manis, jo, redz, mūsu kaimiņš, viņa labākais draugs, ar knupi staigāja līdz pat otrajai klasei un nekas - izaudzis.
Tā nu sanāk, ka jauktajās ģimenēs, kur mamma ir ārzemniece, tētis ēģiptietis, bērniem mīļāks ir tētis. Tas tāpēc, ka mamma liek iet gulēt laikā, uzskata, ka puiku attīstībai tikai ar futbolu nepietiks, un briesmīgākais - vismaz līdz diviem gadiem neļaus dzert gāzētos dzērienus. Tomēr es bez bailēm ļauju savam vecākajam dēlam iet ar tēvu vīriešu lietas kārtot un samierinos, ka aizmigs tur, kur sanāks, un ēdīs, ko gribēs. Kā arī atzīstu, ka maniem dēliem ir labākais tētis pasaulē, bet ilgāk par divām dienām es šos vienus neatstātu.