Helēna Heinrihsone, māksliniece
Viedokļus apkopojusi Lana Kazlauskiene
Jānis Kaijaks, aktieris
Spēki, ar ko Tots cīnās, ir mūžīgi, jo Rainim pretspēki bija vairāk metafora, nevis kaut kas konkrēts. Tas ir saglabājies un drīzāk pat sakuplojis arī mūsdienās - tautas nevēlēšanās kaut ko darīt lugas finālā, kad ir jāziedo trīs asins lāses. Šī problēma ir ārkārtīgi aktuāla. Brīvība mums ir, bet ko ar to darīt? Spēlēju, dancoju ir viens no tiem darbiem, kas nav līdz galam atminēts. Daudzi lugas iestudētāji ir paklupuši pret elles ainu, trejgalvjiem, Tota tēmu... Vairākums ir mēģinājis iet romantizēto vai folklorizēto ceļu, bet tur jau citi slāņi - kā jau Raiņa daiļradē - arī ir. Ko tad autors izvēlējās par glābēju? Krogus dzērāju spēlmanīti. Tā ka īstenībā tas nav domāts varonis baltā zirgā.
Imants Ziedonis, dzejnieks
Kas tas ir par cilvēku, kura trīs asins lāses mēs visi nevaram atsvērt? Kā viņš īsti apvieno šīs trejas dziesmas; trejas dziesmas - trejas dzīves: to, kas bija, to, kas ir, to, kas būs mūžībā? Un kāpēc Rainis licis viņam tās apvienot? Kā vārdā? (..) Un ar ko īsti cīnās Tots? Ar Kungu? Ar velniem? Kurš ir lielākais veicamais pretspēks? Ja Kungs, tad kāpēc Tots neietriec Kungam krūtīs pīlādžmietu, kā tautas ticējumos vēlēts? Un kāpēc Kungam atkarotās trīs asins lāses tomēr neuzceļ Leldi, bet pēc visiem gudrajiem cīniņiem Totam jāatdod vēl sava asins? Kāpēc Trejgalvis velns ir tik lojāls pret Totu? (..) Tots man kļuva par dzīves lielo mīklu.
No I. Ziedoņa esejas Spēlēju, dancoju krājumā Garainis, kas veicina vārīšanos (1976).
Uģis Brikmanis, režisors
Tots joprojām cīnās ar to pašu, ar ko kādreiz. Šī cīņa visos laikos nav mainījusies, tur jau ir tas Raiņa domas spēks - no mūžiem ir nācis un uz mūžiem grib iet. Tots nemainīgi cīnās par to, kas atbilst viņa pārliecībai. Katrs cilvēks iegūst ārkārtīgi daudz, kaut vai vispirms izlasot Raiņa lugu un pēc tam dzirdot mūziku, kas tapusi pēc Spēlēju, dancoju libreta pamatiem. Iļģu mūzika, nemaz nerunāsim par Imantu Kalniņu. Priecātos, ja atkal būtu izstādīti Ilmāra Blumberga 70. gados tapušie izcilie operas iestudējuma meti. Tas ir lielisks materiāls, lai mēs daudz labāk saprastu paši sevi un mentālo situāciju, kādā dzīvojam.