«Vai zināt, kur Ludzā var nopirkt nelegālās cigaretes?» atklāti jautājām ceļā no Terehovas robežpunkta uz Ludzu paņemtajiem stopētājiem. Abi aptuveni divdesmit gadu vecie jaunieši uzreiz atbild, ka varēja jau nopirkt turpat Istalsnā, pie kuras robežas viņi nupat stāvējuši. Puiši apliecināja, ka nopirkt varot ne tikai lielajās pilsētās - turpat ikkatrā mazākajā apdzīvotājā vietā esot pa točkai. Kā apliecināja vairāki pierobežā sastaptie, katrā pilsētā ir pat vairākas točkas. Ir tādas, kur iespējams iegādāties tikai cigaretes vai alkoholu, bet esot arī lielākas, kur no kontrabandistiem kastēm iepērk cigaretes un alkoholiskos dzērienus, kā arī benzīnu, kuru pēcāk realizē apkārtnes iedzīvotājiem.
Par mūsu iespējām Istalsnas vai Ludzas točkās nopirkt cigaretes stopētāji gan tik optimistiski nav - svešajiem nedodot. Pārdevēji, par spīti jau ilgstoši pastāvošajam biznesam, tomēr baidās no iekšlietu struktūru pārbaudēm, kuras laiku pa laikam notiekot. Vietējiem gan nav problēmu iegādāties nelegālās preces.
Ludzā izlemjam mēģināt iegādāties cigaretes tirgū. Izstaigājam mazo tirgus laukumu krustu šķērsu, bet starp apģērbu, puķu un sīkpreču stendiem nekas aizdomīgs nav pamanāms. Ar domu, ka atradīsim kādu tirgotavu mazajos veikaliņos ap tirgu, tā teritoriju pametam un sākam jautāt, kur var iegādāties smēķus. Kāds puspajokam attrauc, ka veikalā, bet vairāki aptaujātie norāda atpakaļ tirgus virzienā. Prasām, kur tieši, un ātrā solī tiekam pievesti pie vienas no puķu pārdevējām turpat pie tirgus ieejas, kurai mūsu pavadonis ar pirkstu gandrīz sejā iebaksta, norādot, ka šeit esot tā īstā vieta. Zem spilgtā, tropu stilā krāsotā saulessarga sēdošā tante pirmajā brīdī šķiet pārsteigta, bet tad īsi noprasa: «Zilās vai sarkanās?»un ierokas zilā auduma somā turpat blakus tulpju vāzēm. Viņa piedāvā More ar Krievijas akcīzes uzlīmi par 90 santīmiem paciņā.
Tādu pašu cenu par paciņu vēlāk nosauc arī Rēzeknes tirgū. Meklējot pēc kādām ārējām pazīmēm vai norādēm, arī tur tirdzniecības vietu atrast nav iespējams. Prasām kādai pārdevējai, vai zina, kur nopirkt. Atbild, ka nezinot, bet jau tajā pašā mirklī cita netālu esoša pārdevēja, sadzirdējusi jautājumu, iebļaujas: «Vaļera, kļienti, obsļuživai!» (Vaļera, apkalpo klientus! - red. piez.) Tūlīt pienāk jauns vīrietis pelēkos šortos un steidzīgi jautā, kādas markas un cik daudz gribam. Sakām, ka More un tikai vienu. «Bloku?» pārjautā pārdevējs. Pēc noraidošas atbildes viņa sejā var redzēt vilšanos, bet puisis ātri ieskrien turpat tirgus vidū esošās koka mājas (ar zīmi «Latgales 14») centrālajās durvīs un tik ātri, itin kā prasītā cigarešu paciņa būtu bijusi turpat aiz durvīm, ir arī atpakaļ ar prasīto. To viņš tomēr līdz pēdējam brīdim slēpj kabatā.
Par iespējām nelegālās preces nopirkt veikalos latgalieši atbild noraidoši - veikalnieki baidoties. Ja noķer, tad varot ne tikai nākties maksāt ievērojamu naudas sodu, bet arī zaudēt licenci. Joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kas cigaretes, īpaši vidējās un augstākās klases, iegādājas veikalos, tādēļ licences zaudēšanu neatsver neakcizēto smēķu tirdzniecība.