Teorētiski mājās jebkurā brīdī var ierasties Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas rada nedrošu sajūtu. Taču Inese neredz iespēju ar savu mazo apgrozījumu konkurēt tirgū, ja viņas šībrīža divu latu porcijai vēl jāpieskaita nodokļi, pārbaužu izmaksas un telpu īre.
Numuri, uz kuriem zvanīt un tikt pie bezčeka pusdienām, vairojas, to Dienai norādījuši arī legālie ēdienu piegādātāji, izceļot savu sāpi par grūtībām konkurēt ar to ekonomiku, kas iekrāsojusies pelēka. Eksperti saka, ka daļēji tieši uz pagrīdes biznesa rēķina restorānu un viesnīcu nozare gada pirmajā ceturksnī bijusi atbildīga par lielāko (-39%) iekšzemes kopprodukta krituma daļu.
Pensija? Smejaties?
«Tas nav viegli. Darbs saplūdis ar brīvo laiku, arī uzkulties kāds var. Šis man ir pārejas perioda risinājums,» iznākusi uz tikšanos skvērā netālu no sava 100 kvadrātmetru lielā dzīvokļa, saka Inese. Viņa bija gatava tikties arī dzīvoklī, tur ar higiēnu viss esot kārtībā, bet dēls iebildis. Agrāk Ineses uzņēmums klājis galdus gan vēstniecībām, gan pasaules klases māksliniekiem, toreiz viņa arī saimniekojusi «pa godīgo», maksājot nodokļus. Tagad oficiāli viņas SIA ir dīkstāvē. «Pensija nepildās? Domāju, ka līdz tam nemaz nenodzīvošu, pensionēšanās vecumu taču nemitīgi palielina. Visas ilūzijas par šo valsti man ir zudušas,» viņa saka, atzīstot, ka labprāt emigrētu, bet Latvijā notur dēla veselības problēmas. Darbošanās ekonomikas pelēkajā zonā nebūt nav viņas sapnis. «Tā vienkārši ir reāla iespēja nodrošināt sev un vēl diviem iztiku. Citas iespējas darba tirgū tagad neredzu,» viņa atzīst. Aizņemtās dienās viņas divatā paēdina ap 40 klientu, daudzi gandrīz gadu ilgās darbības laikā te uzrodas, te pazūd. Ir arī pavisam zaudētie segmenti, piemēram, puiši servisos vai būvlaukumos. «Mēdzu tiem gatavot cepešus vai ribiņas, porcijas pat puskilograma apmērā. Puiši bija sajūsmā, bet grūtības radās ar cenu, jo šādā gadījumā divos latos nekādi nevaru iekļauties, bet vairāk viņi nevarēja atļauties maksāt,» Inese stāsta. Cepešu vietā viņa tagad svētdienās vāra soļanku pirmdienas pusdienām un vakaros cep pankūkas, ko rīta pusē sapildīt.
Zupu stiepj garāku
Inese atzīst, ka ir mēģinājusi meklēt klientus ar sludinājumiem internetā, tomēr stipri iedarbīgāki izrādās paziņu ieteikumi. Šādi Dienas rīcībā nonāca vēl viens pagrīdes ēdnīcas telefona numurs, uz kuru piezvanot par 1,7 latiem var tikt pie pildītiem pipariem un aukstās zupas, plus bezmaksas piegādes. Kā to var dabūt gatavu? «Ja ir vesela fabrika, liels apjoms. Ja neko nemet ārā, visu izmanto līdz pēdējam un ja pārsvarā gatavo malto gaļu, ar kuru ir daudzi varianti, kā masu dabūt lielāku. Zupu arī var «pastiept» diezgan garu,» vērtē Inese. Ar mannu «uzpūst» ēdienu vai cenas vārdā likt samaltai gaļai klāt vistu ādu viņa tomēr nav gatava. Labāk lai klients atgriežas kvalitātes un cenas, nevis tikai cenas dēļ. Tomēr, Dienai izmēģinot vēl pāris numuru, top skaidrs, ka samaksa acīmredzot daudziem ir pietiekami spēcīgs arguments, lai zvanītu atkal, jo daudzviet pasūtījumu pieņēmēji attāli atgādina par laipnu apkalpošanu. Daudzviet sarunas notiek tikai krieviski.
Pelēkāki
Tik straujam IKP kritumam (-18%) gada pirmajos trīs mēnešos nevajadzēja būt, un daļēji šis cipars skaidrojams ar biznesa pāriešanu pelēkajā zonā, uzskata SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Pēc viņa aplēsēm, kritumam bija jābūt 12-15%, kas nozīmē, ka vismaz 3% ir uz tā biznesa rēķina, kas tapis pelēks. Paredzams, ka tuvākajā laikā tendence pieņemsies spēkā un iespējamā nodokļu augšana tikai veicinās ēnu ekonomiku, vēl vairāk kropļojot statistikas datus, uzskata viņa kolēģis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Sabiedriskā ēdināšana ir viens no kritiskajiem punktiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka straujāko kritumu gada pirmajā ceturksnī piedzīvojis viesnīcu un restorānu sektors, kam tūrisma apsīkšanas dēļ ir jūtams stimuls pārtapt pelēkiem, uz nodokļu nemaksāšanas rēķina piedāvājot zemākas cenas. Latvijai ir tradīcijas arī frizieru, skaistumkopšanas, IT un tirdzniecības jomā būt pelēkiem, nemaz nerunājot par transportu un būvniecību, kur «patlaban pelēkā daļa varētu būt vairāk nekā 30% no šo nozaru kopējā apgrozījuma,» vērtē E.Rudzītis.
Otrā frontē arī rosās
Tikmēr Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka šobrīd strādā arī pretēji, pelēko ekonomiku mazinoši faktori. Pirmkārt, krīzes laikā uzņēmējiem ir vieglāk samazināt to algas daļu, kas līdz šim maksāta aploksnēs - juridiski nav nekādu saistību to turpināt un vienlaikus situācija darba tirgū vairs nav spiedīga. Otrs - krīzes laikā tirgū uzņēmumi audzē savus muskuļus, topot lielāki, bet lielai kompānijai izvairīties no nodokļiem ir grūtāk. Viņa vērtējumā pelēkā sabiedriskā ēdināšana nekad neveidos lielu daļu ekonomikas.
Ziepes lielākas
Ēdienu piegāde ir arī viens no kafejnīcu tīkla Index Cafe biznesa atzariem, un šajā nišā jo īpaši pēdējā laikā izteikti jūtami konkurenti, kas nokāpuši pagrīdē, iepriekš intervijā Lietišķajai Dienai atzinis Index Cafe īpašnieks Agris Jākobsons. «Drošība tur ir nulle, tas viens. Otrs - mums ir grūti sacensties ar cenu, no kuras netiek maksāti nodokļi,» viņš saka. Par pirmo gan Inese iebilst, sakot, ka drošībai viņa pievēršas stipri vairāk nekā «dažs labs, ko pārbauda iestādes». Jēla gaļa un svaigi salāti nestāvot vienuviet un ēdienam jābūt kvalitatīvam, pretējā gadījumā ziepes būšot lielākas nekā legālajiem. Tikmēr kontroliestādi PVD šogad «finanšu un cilvēkresursu grieziens ir skāris ļoti nopietni», inspekciju skaitam samazinoties par 30%, bet laboratoriskajiem izmeklējumiem - par 40%. «Ja patērētājs ir gatavs iegādāties pārtiku no PVD nereģistrēta uzņēmuma, tā ir paša patērētāja atbildība un risks, jo viņam nevar būt nekādas garantijas par pārtikas nekaitīgumu un drošumu,» saka PVD pārstāve Ilze Meistere. Vienlaikus gan viņa norāda, ka garantiju nedod arī tas, ka uzņēmums ir reģistrēts, tomēr «tad tas vismaz ir pārbaudīts un nepatikšanu gadījumā ir, no kā prasīt atbildību.» Nodokļu kontrolētājs VID tikmēr norāda, ka šogad 77% no visām tematiskajām pārbaudēm konstatēti pārkāpumi. Par čeka neizsniegšanu nodokļu maksātājam var uzlikt sodu no pieciem līdz 50 latiem.