Citādi neņem darbā
Kursi ilgst 30 darbadienas pa četrām stundām dienā. Dažam veicas vieglāk, citam - ne pārāk. «Man nozaga maku, kurā bija valodas prasmes apliecība, tā bija iegūta jau 1992. gadā. Skolā esmu gājusi Polijā, runāt protu, bet kam man rakstīšana, visas tās garumzīmes? Nesaprotu neko, un man iet grūti,» sūrojas kursu apmeklētāja. Pasniedzēja gan ir pārliecināta, ka lielākā daļa kursu apmeklētāju valodu pārvalda labāk, nekā pašiem šķiet, taču runāt latviski viņi kautrējas. Šuvēja, pavārs, mājsaimniece, auklīte - profesiju spektrs ir plašs. Apsargs Sergejs atzīst - valodas prasmi vidējā līmenī prasa visas apsardzes firmas, bet pēc skolas beigšanas saņēmis zemākā līmeņa valodas prasmes apliecību. Kursos mācās arī vīrietis pusmūžā, kura tēvs un vectēvs ir latvieši, bet viņš pats skolā mācījies Sibīrijā un pēc ģimenes atgriešanās Latvijā latviski tā arī nav iemācījies. «Valodas prasme ir ļoti atšķirīga. Ir tādi, kas visu mūžu nodzīvojuši Latvijā, bet, kad saku «labdien,» atbild - čto? Ir arī daudzi, kas gatavojas naturalizēties. Pēc pasēm redzu - ir nepilsoņi, ir arī Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas pilsoņi,» stāsta LPMC direktores vietnieks Donāts Šiļausks. Ir vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki labprāt piesakās šajos kursos, - stipendija 70 latu mēnesī. Ir arī diezgan daudz kavētāju - it kā slimības dēļ, bet reizēm pasniedzējiem ir aizdomas, ka daudzi apmeklētāji neoficiāli strādā. Lielākā daļa izglītības centru un skolu, kas konkursā dabūjuši Nodarbinātības valsts aģentūras pasūtījumu, piedāvā kursus gan zemākajā, gan vidējā līmenī, bet augstākajā līmenī pieprasījums un piedāvājums ir mazāks. Mācās arī tie, kuri vēlas naturalizēties, motivācija iegūt pilsonību bieži vien ir iespēja vieglāk tikt darbā uz ārzemēm.
Inas Svilānes izglītības centrs piedāvā kursus bezdarbniekiem Rēzeknē, Ludzā, Daugavpilī un Viļānos. Gandrīz katru mēnesi 12 cilvēku grupa tiek nokomplektēta, stāsta centra īpašniece Ina Svilāne. Latviešu valodas kursos mācās daudz gados vecāku cilvēku, bet svešvalodas apgūst tie, kuriem radi jau ir ārzemēs vai arī paši meklē darbu tur. Grūtāk ar vajadzīgā dalībnieku skaita savākšanu ir Dagdas novada Andrupenes pamatskolā. Tās direktors Artūrs Babris atzīst: «Pēdējā grupa mums bija pirms diviem gadiem, ja ne vēl senāk. Tas pats ir ar svešvalodu kursiem. Skolotāji mums ir, bet mēs esam laukos. Visi, kas daudzmaz kustas, ir Vācijā un Īrijā, turklāt tie vietējie iedzīvotāji, kuri pēdējos gados beiguši mūsu skolu, visi valsts valodas eksāmenu ir nokārtojuši, pat ja mācījušies krievu plūsmā.»
Nenokārto ceturtdaļa
Šogad iespēja mācīties valsts valodu ir četras reizes vairāk bezdarbniekiem nekā pērn, kad kursus apmeklēja mazāk nekā 2000 cilvēku. Tas tāpēc, ka latviešu valodai piešķirts prioritātes statuss un atbilstošs finansējums, skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras Apmācību nodaļas vadītāja Eva Lossane. Viņa atzīst, ka dažās pilsētās grupas nevar savākt, piemēram, Saldū un Talsos, kur mazākumtautību cilvēku ir mazāk. Taču galvenais mērķis ir sekmīga valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošana. Liela daļa cilvēku pēc kursu beigšanas uz Valsts izglītības satura centra (VISC) valodas pārbaudi nāk labi sagatavoti, zina, kāda veida uzdevumi būs. «Pārbaudi nenokārto ap 20%, bet kopumā sagatavotība ir laba,» atzinību neslēpj VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vecākā referente Baiba Mūrniece-Buļeva. «Mums ir savs eksāmens, un pēdējā kursu dienā pasniedzējs ar katru audzēkni pārrunā pieļautās kļūdas, lai vieglāk nokārtotu «īsto» pārbaudījumu,» saka D. Šiļausks.