Atkal ir pienācis gada brīdis, kad pasaulslavenā indiešu deju dejotāja pamet «savu ģimeni» - Ņujorkas mākslinieku kvartālā uz palodzes ieligzdojušos putnus - un ierodas Rīgā, lai pasniegtu meistarstundas un uzstātos ar koncertu. Rīgā viņa ierodas katru gadu kopš 90. gadiem, kad atbrauca pirmo reizi pēc Imanta Ziedoņa ielūguma. Vija Vētra ir sniegusi koncertus un pasniegusi stundas piecos kontinentos (viņa prot astoņas valodas), un ar šo pieredzes bagāžu saka: «Mums ir jājūtas priviliģētiem, ka esam piederīgi mazajai, tik skaistajai Latvijai. Es domāju, ka es to varu teikt.»
Koncerts - atziņu vakars Rīgā šovasar notiks «par spīti visam» otrdien, 14. jūnijā. Dzīvā enerģija, kas no viņas nāk aumaļām, vispirms jau caur izteiksmīgajām acīm, neļauj nojaust 88 nodzīvotus gadus. Tomēr spīts ir vajadzīgs arī Vijai Vētrai, jo izoperēts gūžas kauls, problēmas ar celi, nupat izslimots smags plaušu karsonis un inficējusies arī ar Laima slimību.
Vija Vētra ir īpaša arī ar to, ka ievedusi baznīcās sakrālo deju. Sākumā mācītāji bijuši uztraukušies un skeptiski. Izņēmums bijis Juris Cālītis. «Es tur nebūšu!» kāds mācītājs draudējis. «Labi vien - es gan!» atmetusi Vija Vētra. Viņas stāsts par brīnumu Usmas baznīciņā, kad koncerta laikā daba ārdījusies, bet, kad viņa izstiepusi roku noslēguma žestā, viņas seju un roku apmirdzējusi saule. Tā viņas koncertos notiekot bieži.
«Šī būs pirmā reize, kad es nedejošu indiešu dejas,» uzsver Vija Vētra. «Tā kā 14. jūnijs mums ir tik īpašs datums, mans koncerts būs meditācija kustībā. Par ciešanām un sāpēm.» Tas būs veltīts nesen cietušajai Japānai un arī nomocītajiem Latvijas cilvēkiem. Skanēs japāņu un latviešu mūzika. Piedalīsies Vijas Vētras deju grupa Rituāls. Būs skatāma arī Gunas Oškalnes-Vējiņas izstāde Vija Vētra un kinorežisores Dzintras Gekas filma Vija Vētra. Rīga. 2010. Tajā iemūžināta deju izrāde, kas veltīta aborigēnu lietus rituālam.
«Šobrīd mēs ejam cauri ļoti tumšam laikam. Tas ir globāli, ne tikai Latvijā. Gaismas cilvēku uzdevums ir būt nomodā par labumu ap mums un to izstarot. Izdzīvos tie, kas garīgi pie sevis piestrādās,» pārliecināta Vija Vētra, aicinot nenovērtēt par zemu domu spēku.
Viņa makā vienmēr līdzi nēsājot Latvijas karti. Lai kurā no pieciem kontinentiem Vija Vētra arī būtu, tiklīdz kāds nezina, tā tiek celta priekšā. Grieķijā kuģotājiem kā orientieri min Baltijas jūru. Tad zinot. Kam vairāk izsaka Skandināvija, tiek ieteikts braukt uz leju no «Lielā suņa», kur ir Igaunija, Latvija, Lietuva. «Es par Latviju stāstīju arī tad, kad tā nebija vēl brīva,» atklāj Vija Vētra. To, ka Latvija būs brīva, viņai personīgi teicis Gandija līdzgaitnieks Džavaharlals Neru. Atceroties šo faktu, Vijas Vētras skaistās acis pieplūst asarām.