Šogad konkursam par galveno balvu - _Smilšu pulksteni -_ četrās kategorijās sacentās teju pusotrs tūkstotis filmiņu no 49 valstīm.
Galveno balvu spēlfilmu grupā saņēma franču «īsais metrs» - Valentēna Puatjē skumjā komēdija Tonijs Zorejs/Tony Zoreil - asprātīgs stāsts par 28 gadus vecu vīrieti, kuram katastrofāli neveicas ar sievietēm, tāpēc ka puisim ir milzīgi lielas ausis. Žūrija atzīmējusi, ka simpātiskākais šajā darbā ir fakts, ka režisors necenšas šīs pret jebkuriem trokšņiem hiperjutīgās ausis pārvērst par kaut kādas īpašās «citādības» (sociālās, nacionālās, reliģiskās vai seksuālās) metaforu. Labākajai dokumentālajai filmai balva netika piešķirta, četras filmas saņēma diplomus. Labākā eksperimentālā filma - britu fotogrāfa Marko Sandžesa video-art darbs (slide-show) Apstākļi/Circumstances.
Vissīvākā konkurence risinājās animācijas sadaļā. Smilšu pulksteni saņēma Natālija Mirzojana par klasiskās zīmētās multiplikācijas stilā veidoto darbu Bērnības koks. Īpašs prieks par Open Cinema diplomu latviešu režisores Signes Baumanes multenītei Dzimšana/Birth kā «ironiskākajai filmai par grūtniecības tēmu». Filma gan konkursā pārstāvēja ASV. Kinokritiķis Mihails Trofimenkovs laikrakstā Kommersant rezumē: «Vērts atzīmēt amerikānietes Signes Baumanes filmu Dzimšana kā lielisku melno komēdiju par bailēm, kas pārņem meiteni, uzzinot, ka viņa ir stāvoklī. Ja velkam paralēles ar «nopietno spēles kino», tad Signe Baumane uzņēmusi iespaidīgu animācijas versiju slavenajām Toda Solondza filmām par nelaimīgiem pusaudžiem no nabadzīgām metropoļu nomalēm.»