_ Ar šo iestudējumu 1909.gada 19.maijā tika atklāta S.Djagiļeva pirmā baleta sezona uz Šatlē teātra skatuves Parīzē. Viesizrādēs Latvijas Nacionālajā operā šodien un rīt, 17.jūnijā, dejos Ilze Liepa, Faruhs Ruzimatovs, Natālija Balahničeva, Igors Pivorovičs, Romans Martiškins, Mihails Lobuhins, Aleksandra Timofejeva un Kremļa baleta trupa.
Armīdas paviljonam veidotā M.Fokina horeogrāfija nav saglabājusies, jauno versiju iestudējis lietuvietis Juriuss Smorigins, bet Aleksandra Benuā kostīmus restaurējusi Anna Ņežnaja. «Šis ir viens no mūsu efektīgākajiem atjaunojumiem, un es esmu pateicīgs liktenim, ka izrāde tapa sadarbībā ar Latvijas Nacionālās operas darbnīcām. Pirmizrādē Kremļa kongresu pilī Maskavā skatuvi krāšņoja īstas (!) strūklakas, kādas Djagiļevs savulaik speciāli veda no Pēterburgas uz Parīzi! Tās būs arī uz LNO skatuves. Kad komponists Nikolajs Čerepņins izdzirdējis sava baleta partitūru kopā ar strūklakas ūdens čaloņu, viņš sapratis, ka radījis mūziku tieši šādam izpildījumam. Mazpazīstamais komponists ir ne sliktāks par Čaikovski, bet izrāde - noslēpumaina mistērija par mīlestību,» stāsta projekta mākslinieciskais un menedžmenta vadītājs Andris Liepa, kurš ilggadējo projektu lolo sava tēva leģendārā baleta premjera Māra Liepas vārdā nosauktā labdarības fonda paspārnē. Ciklā Krievu sezonas. XXI gadsimts atjaunoti jau desmit baleti, plānots atjaunot vēl vismaz piecus.
Īpašu vērtību S.Djagiļeva antreprīžu iestudējumiem piešķir spilgtā mākslu sazobe: Aleksandra Benuā, Ļeva Baksta, Aleksandra Golovina greznās dekorācijas, Igora Stravinska, Morisa Ravela, Kloda Debisī, Nikolaja Rimska-Korsakova, Milija Balakireva mūzika, Mihaila Fokina, Vaclava Ņižinska horeogrāfija. «Jutīsieties kā 1909.gadā pirmizrādē Parīzē, jo arī Rīgā būs īsta Eiropas pirmizrāde,» sola A.Liepa.