No otras puses, var nākties ciest lauku reģionu skolām, kurās audzēkņu ir maz un nav cerību, ka pārskatāmā nākotnē būs vairāk. Vērienīgas pārmaiņas profesionālajā izglītībā IZM grasās īstenot līdz 2015.gadam, taču informācija par galīgo arodskolu skaitu un statusu būšot zināma līdz pavasarim, turpmākie gadi būs nepieciešami tikai skolu renovācijai.
Pagaidām IZM pārziņā ir 59 arodskolas, taču daļā ir maz audzēkņu. Ir pat tādas arodskolas, «kur uz 800 vietām ir kādi 350 audzēkņi», stāsta Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals. Plānots to skaitu samazināt uz 31. Daļa kļūs par kompetences centriem, kuros tiks koncentrēts galvenais reģiona profesionālās izglītības potenciāls. Šajās skolās piedāvāšot apgūt plašāku specialitāšu loku, tās būšot piemēroti aprīkotas, nevis kā tagad, kad daļā arodskolu izmantotās iekārtas iederētos kādā muzejā, tie būšot arī reģiona metodiskie un eksaminācijas centri. Pašlaik IZM paredzējusi, ka varētu būt vienpadsmit kompetences centru - pa vienam vai diviem katrā reģionā -, daļa no tiem tiks veidoti uz vienas esošas skolas bāzes, bet daļā tiks apvienotas vairākas skolas. Piemēram, Liepājā kompetences centrs ietvers trīs esošās profesionālās izglītības iestādes, tāpēc jaunveidotajā skolā varēšot apgūt no inženiermehānikas un enerģētikas līdz tūrisma un viesnīcu pakalpojumiem.
Tomēr arī «parastajām» arodskolām, kas IZM pārziņā paliks arī turpmāk, esot cerības uz renovāciju, izriet no J.Gaigala teiktā. Vērienīga arodskolu renovācija sākšoties pavasarī, un kopumā šim mērķim, pēc IZM aplēsēm, piecu gadu laikā vajadzēs 242 miljonus latu, ko IZM cer iegūt no ES struktūrfondiem. 59 miljoni latu šim mērķim jau iedalīti, taču pieprasīti vēl 88 miljoni latu, ar ko pietiktu renovācijas 1.kārtas veikšanai.
Pagaidām ir arī 17 tādas skolas, kuras turpmāk vairs nevarēšot eksistēt kā patstāvīgas IZM arodskolas, - tajās tiek neefektīvi izmantoti resursi, jo tām ir zems audzēkņu piepildījums un demogrāfiskā situācija pietiekamu audzēkņu skaitu nesola. Pagaidām par to slēgšanu runāt esot pāragri, IZM šīm skolām piedāvā divus tuvākās nākotnes ceļus. Vispirms piedāvāšot pārņemt pašvaldībām - ja tās nepiekritīs, skolas kļūs par tuvāko arodskolu filiāli. Tām būšot jāsāk racionālāk izmantot savas telpas, kas daudzviet šobrīd esot neadekvāti plašas. J.Gaigals norāda, ka pašvaldības ir «kopumā gatavas» pārņemt arodskolas, tomēr pašvaldību pārstāvju teiktais liecina, ka situācija nav tik vienkārša. «Tā viņi sapņo,» saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne un paskaidro, ka tikai daļa pašvaldību ir gatavas pārņemt arodskolas, jo daudzām tā krīzes laikā būtu pārāk smaga nasta. To, ka viņu pašvaldības pagaidām nav paudušas gatavību pārņemt arodskolas, apliecina arī Viesītes arodvidusskolas direktors Juris Līcis un Limbažu Profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts. D.Augusts gan uz skolas nākotni raugās optimistisks, taču J.Līcis pieļauj - ja viņa vadīto skolu pārveidos par Aizkraukles arodvidusskolas filiāli, neieguldot tajā ERAF līdzekļus, tas būšot ceļš uz skolas slēgšanu. Ja lauku arodskolas tiks slēgtas, tas daļai vietējo jauniešu atņems iespējas iegūt profesionālo izglītību, jo ne visiem būs iespējas samaksāt ceļu uz tālākām skolām un uzturēšanos citā pilsētā, ir pārliecināts J.Līcis.