Tie 48%, kuri ir pret eiro ieviešanu, acīmredzot sevišķi neseko līdzi tam, kas notiek Latvijā. Jau gadiem gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji dod priekšroku aizņēmumiem eiro, jo tie ļauj nozīmīgi ietaupīt uz procentu maksājumiem, un kopš dižķibeles sākuma lata procentu likmes ir vēl vairāk attālinājušās no eiro likmēm. Pēdējos divpadsmit mēnešos mēs esam piedzīvojuši divus ļoti nervozus brīžus, kad lielos apjomos lati tika mainīti pret eiro - pagājušā gada novembrī un decembrī pēc Parex bankas nacionalizācijas un atkal šā gada maija beigās un jūnija sākumā, kad spēcīgi uzvirmoja baumas par lata devalvāciju sakarā ar smagajām valdības sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu.
Uzticība latam noteikti sakņojas mūsu nacionālās valūtas lomā kā vienā no atjaunotās neatkarības redzamākajiem simboliem. Iedzīvotāju vēlme to saglabāt ir arī atzinības izrādīšana Latvijas Bankai (LB), kura, neskatoties uz dažkārt negantajiem uzbrukumiem tai, ir spējusi nodrošināt lata vērtības stabilitāti. Zināma ietekme noteikti ir arī skepsei pret Eiropas Savienību dažās iedzīvotāju grupās.
Tomēr šī attieksme pret eiro ieviešanu, kura nav būtiski mainījusies jau kopš Latvijas iestāšanās ES, norāda arī uz politiķu nespēju un arī nevēlēšanos publiski skaidri iestāties par šo Latvijai nepieciešamo soli, kurš turklāt ir viens no mūsu vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu pamatelementiem.
Pāreja uz eiro Latvijai nodrošinātu lētākus aizdevumus un atbrīvotu mūs no valūtas riska. Šajā jautājumā prātam jāņem virsroka pār emocijām.