Pārdomā par referendumu
Šonedēļ Grieķijas valdība premjerministra Georga Papandreu vadībā apspriež jauno taupības plānu, kas paredz, ka šogad vien budžeta izdevumi ir jāsamazina par 6,4 miljardiem eiro (4,48 miljardi latu), bet līdz 2015. gadam paredzēts ietaupīt vēl 22 miljardus eiro (15,4 miljardi latu). Tāpat nepieciešams samazināt apjomīgās Grieķijas parādsaistības, kuras ir sasniegušas aptuveni 350 miljardus eiro (245 miljardi latu). Savukārt privatizācijas ceļā Grieķija cer iekasēt aptuveni 50 miljardus eiro (35 miljardi latu), raksta Reuters. Paredzēts, ka taupības plāna galīgā versija parlamentam tiks iesniegta ceturtdien.
G. Papandreu pirmdien nāca klajā ar negaidītu paziņojumu, ka pastāv iespēja rīkot referendumu par taupības pasākumiem, tādējādi reaģējot uz vairāk nekā nedēļu ilgušajiem ikdienas protestiem, kuri kulminēja svētdien, kad Atēnu centrā izgāja aptuveni 80 tūkstoši cilvēku. Tomēr otrdien kāda vārdā neminēta valdības amatpersona sacīja, ka tautas nobalsošana tomēr netiek plānota.
Aptaujas rāda, ka pārliecinošs vairākums Grieķijas iedzīvotāju iebilst pret valdības veikto taupības politiku, tādēļ nav jāzīlē, lai droši pateiktu, ka jaunais plāns balsošanā tiktu noraidīts un līdz ar to būtu izteikta neuzticība valdībai, kas nozīmētu nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tas valstī radītu nevajadzīgu politisko nestabilitāti, kas atsauktos uz ārvalstu investoru vēlmi ieguldīt jau tā vājajā ekonomikā.
Pret jauniem budžeta griezumiem iestājas ne tikai iedzīvotāji, nevienprātība šajā jautājumā valda arī valdību vadošajā Sociālistu partijā (PASOK), kurai ir 156 vietas 300 deputātu lielajā Grieķijas parlamentā. Pagājušajā nedēļā 16 parlamentārieši G. Papandreu iesniedza vēstuli, kurā aicināja partijas iekšienē rīkot plašas debates par jauno taupības plānu.
Prognozes neiepriecinošas
Pagājušajā piektdienā no Atēnām aizbrauca starptautisko aizdevēju pārstāvji, kuri vairāku nedēļu garumā iepazinās ar Grieķijas ekonomisko stāvokli. Acīmredzot augstās amatpersonas bija apmierinātas, jo grieķi saņēma apstiprinājumu, ka tuvākajā laikā varēs saņemt 12 miljardus eiro (8,4 miljardi latu), kas ir kārtējā iemaksa no pērn izsniegtā 110 miljardus eiro (77 miljardi latu) vērtā aizdevuma.
Tomēr tas neliecina, ka ar Grieķijas ekonomiku viss ir kārtībā. Valsts budžeta deficīts joprojām ir ļoti milzīgs un turpina pieaugt, tādēļ pastāv liela varbūtība, ka pēc 2013. gada, kad beidzas pašreizējā palīdzības programma, Atēnas var būt spiestas lūgt vēl papildu 60 miljardus eiro (42 miljardi latu).
Savukārt ietekmīgā kredītreitingu aģentūra Moody's pagājušajā nedēļā brīdināja, ka pastāv 50% iespējamība, ka tuvāko piecu gadu laikā Grieķija piedzīvos defoltu vai arī būs spiesta restrukturizēt parādus, raksta The New York Times.