Interese par piecdurvju _Dacia_ radās arī Dienvidamerikā, tāpēc _Logan_ brālis _Sandero_ nāca pasaulē tieši laikā. Kamēr _Dacia_ gatavojas jaunai attīstības pakāpei - iekļūšanai lēto apvidus auto tirgū ar modeli _Duster -_, plānošanas nodaļa izstūmusi uz skatuves publikas izklaidētāju _Sandero Stepway_, viltus krosoveru ar lieliem riteņiem un vēl lielāku klīrensu.
Kaut pa kartupeļu vagām
Tādu automašīnu pasaulē ir papilnam - Ford Fusion, VW CrossPolo, Citroen C3 XTR, taču ieģērbt budžeta auto džipa kostīmā līdz šim vēl neviens nebija iedomājies. Tomēr rezultāts ir daudz labāks nekā tad, ja kāds mēģinātu līdzīgi apdarināt Sandero pašrocīgi - lielāki bamperi, aizsargpannu imitācijas, sliekšņi un 16 collu vieglmetāla riteņi ceļ Dacia pašapziņu. Tie paši riteņi un citādas atsperes ceļ arī klīrensu. Stepway ir par diviem centimetriem augstāks par parasto Sandero, ar kuru jau tāpat var braukt pa kartupeļu vagām. Tādējādi Stepway vairs nav parasta vieglā Dacia, bet nav arī mazs apvidus auto, jo tam nav 4x4 piedziņas kā Suzuki Jimny. Iznāk kaut kas pa vidu, puspunduris jeb, Tolkīna terminoloģijā runājot, hobits.
Te nebūs neko regulēt
Lai gan Stepway teorētiski ir augstākā būtne starp radījumiem ar uzrakstu Dacia, tas nebūt nav dārgākais un vislabāk aprīkotais modelis. Viss, ieskaitot miglas lukturus un jumta reliņus, ietilpst cenā, taču neizskaidrojama marketologu untuma dēļ komplektācija neatbilst vis maksimālajai Laureate, bet vienu pakāpi zemākai. Tik lauksaimnieciskam auto tas arī nebūtu svarīgi, ja vien līdz ar aizmugurējiem stiklu pacēlājiem nebūtu zudusi arī stūres rata augstuma un vadītāja sēdekļa regulēšana. Spoguļu regulēšana ar cauri durvīm izbāztu «zīmuļu» palīdzību ir jauks kustību koordinācijas treniņš, taču labo spoguli no vadītāja vietas necik nevar aizsniegt. Tā kā Stepway vispār var būt tikai trīs krāsās - pelēkā, arī pelēkā un sarkanā -, vienīgā izprieca par naudu ir kondicionētājs un Blaupunkt radio ar noņemamu paneli.
Neskati auto no uzraksta
Loģiski, ka 1,4 litru motors hobitam ir par vāju, un Stepway gāzē tikai ar 1,6 dzinēju vai 1,5 dīzeli. Otrais ir dārgāks, bet noteikti ieteicamāks, jo pilnam Stepway reizēm ir smagi griezt 195/55 R16 riepas un 1,6 motors pret kalnu sāk gurt. Platās ziemas riepas šosejas ātrumos uzmācīgi trokšņo, bet skaņas izolācija nav Dacia stiprā puse. Es balsoju par 15" riteņiem un šaurākām riepām. Viens ieguvums no lielajiem diskiem tomēr ir - līkumos Stepway turas kā neviena Dacia līdz šim. Tā kā Stepway nav borta datora, nav ne jausmas, kāds ir benzīna patēriņš, taču nojaušu, ka seši septiņi litri, kamēr auto ir galīgi jauns. Stepway, tāpat kā jebkurš šīs markas automobilis, ir zemāk attīstītu būtņu ar pagājušā gadsimta izlaiduma vācu automašīnām biežs sociālo pazemojumu mērķis. To, ka katrs veca BMW īpašnieks uzskata par pienākumu aizlīst «Dacītei» priekšā, vēl var saprast - hormoni, cīņa par mātītēm un pārākuma sajūta uz sešcilindru motora bāzes. Taču hobitu mēģina piesmiet pat tipāži ar aizvēsturiskiem pasātiem, kuru jau tā skaitītās un cepamās eļļas smārdā svaidītās dienas pēc Stepway apdzīšanas manevra saīsinās vēl uz pusi. Diez ko šie iesāks, kad Dacia sāks ražot Duster - mobilizēs orku armiju no vecām Ņivām? Lai arī tikai hobits, Stepway reālās ceļa grūtībās nepievīla ne reizi. Galu galā, hobiti taču bija tie, kas aizstiepa ļaunā Saurona gredzenu līdz vulkānam un iemeta to lavā.