Šī ir viena no spēlēm, ko izmanto tā dēvētajās _Ābecīša_ skoliņas nodarbībās, kur sešgadnieki jau gatavojas skolas gaitu sākšanai nākamruden. Taču joprojām uz priekšu virzās pretrunīgi vērtētā ideja, ka šāda vecuma bērniem jāiet skolā jau gadu agrāk, un pašlaik norit sagatavošanās priekšdarbi, lai to jau tuvākajos gados varētu iedzīvināt.
Cits modelis
Otrdienās Ābecīša skoliņas nodarbībās viesojas ezis. Tas esot skolotājs Meža skoliņā. Ņemot palīgā šo «skolotāju», pasakas, rotaļas, bērni tiek gatavoti skolai. Katru reizi bērniem tiek doti tādi uzdevumi, lai viņi vismaz 15 minūtes arī pasēdētu solos un pierastu pie skolas atmosfēras. Tā vairāk ir psiholoģiska sagatavošana, lai bērni aprastu ar skolas vidi un, piemēram, pierastu, ka nedrīkst runāt visi reizē, bet vispirms jāpaceļ roka, stāsta Ābecīša vadītājas vietniece Līvija Baļ-čūne. Bērniem skoliņas nodarbības ļoti patīkot, taču tas nenozīmējot, ka bērni šajā vecumā būtu gatavi iet īstā skolā. Skolas vide pret maziem bērniem ir ļoti nežēlīga, un tā var nonivelēt bērnu interesi par mācībām, bažas pauž L. Baļčūne.
Ar ideju, ka bērniem būtu jāskolojas no sešu gadu vecuma, pērn klajā nāca izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), taču premjers nobremzēja procesa virzību un reforma nenotiks jau šī gada rudenī, kā sākotnēji bija plānots. Pašlaik norit darbs pie izglītības satura pārskatīšanas pirmsskolas un sākumskolas posmos, lai to padarītu saskaņotāku un atsevišķos priekšmetos arī atslogotu.
Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka tā ietvaros tiek strādāts arī pie skolas gaitu sākšanas no sešu gadu vecuma, «virzība uz to notiek», lai gan sabiedrība pret reformu noskaņota kritiski, par ko liecina arī viedokļi Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājaslapā. T. Koķes preses pārstāve Agnese Korbe norāda - tas tāpēc, ka tiek nepareizi interpretēta informācija. Šī ideja nenozīmējot, ka tā būtu «klasiska 1. klase ar pirmo solu, mugursomu un tamlīdzīgi», kā tas bieži tiekot saprasts. Runa ir par citu apmācības modeli, kur nodarbības ilgtu 30 minūtes un apmācības forma neatšķiršoties no tās, kāda tā līdz šim bijusi bērnudārzos. Turklāt 1. klasē bērni varētu mācīties gan skolās, gan bērnudārzos.
Trūkst atbilžu
Ekspertu viedokļi par ieceri ir polāri - vieni atbalsta, citi asi kritizē. Piemēram, privātskolas un bērnudārza Patnis valdes priekšsēde Zane Ozola uzskata, ka par labu reformai runā vairāki argumenti. Skolas gaitu sākuma paātrināšana palīdzētu par gadu pasteidzināt to beigšanu, jo Latvijā vidusskolā mācās pieauguši cilvēki, turklāt daudzviet pasaulē bērni 1. klasē mācās no sešu un pat piecu gadu vecuma. Tas palīdzētu mazināt lielās bērnudārzu rindas un nodrošināt piepildījumu pustukšajās skolās. Ja 1. klasē mācītos sešgadnieki, stundām būtu jābūt īsākām un jārada iespēja bērniem ik pa laikam izkustēties, būtu jāizveido piemērota mācību vide, taču tās ir organizatoriskas lietas, kas, pēc Z. Ozolas domām, nevar kalpot par ieganstu atteikties no idejas.
Tomēr vairākums skolu direktoru uzskata, ka nav īstais brīdis reformas sākšanai, kas nenozīmē, ka to vispār nevajadzētu, stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva. Piesardzības iemesls ir atbilžu trūkums uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kāpēc tika pārtraukts 80. gadu vidū sāktais eksperiments, kad vairākus gadus 1. klasē jau mācījās sešgadnieki. Un vai pedagogiem, kuri pašlaik nodarbojas ar 5-6 gadus vecu bērnu apmācību, būs nodrošināts darbs skolā? Turklāt ir arī citas iespējas, kā novērst situāciju, ka vidusskolu beidzējiem ir jau 19 gadu, piemēram, atslogojot izglītības saturu un saīsinot skolas gaitu ilgumu no 12 uz 11 gadiem.
Darāmā daudz
Pašlaik ir cīņa par to, kurš saņems naudu par sešgadnieku izglītošanu - skolas vai bērnudārzi, bet neviens nedomā par bērniem, uzskata Daugavpils Universitātes profesore Elfrīda Krastiņa. Viņa uzsver, ka viens ir skaidrs - bērnam šajā vecumā ir jāmācās. Daudzkārt dzirdēti izteikumi, ka sešgadniekiem vēl jāļauj baudīt bērnību, nevis jāliek mācīties, taču tieši 4-6 gadu vecums bērniem ir svarīgākais periods lasītprasmes apgūšanas ziņā. Šī perioda nokavēšana var novest pie tā, ka vēlāk bērnam neko iemācīt vairs nevar, jo viņš par daudz «sabaudījies» bērnību.
Pēc E. Krastiņas domām, ja skolas gaitas būs jāsāk no sešu gadu vecuma, tad pirmās klases vietā vajadzīga sagatavošanas klase, kur varētu strādāt pirmsskolas pedagogi. Turklāt sešgadnieka mācīšanai šobrīd vairāk piemērota ir bērnudārzu, nevis skolu vide, viņa uzskata. Ja sešgadniekiem būtu jāiet skolā, būtu nepieciešamas ne vien investīcijas to iekārtošanā, bet arī jauni mācību līdzekļi un apmācīti skolotāji. Skolotājam jāprot strādāt tā, lai liktu bērniem pašiem meklēt informāciju un attīstītu viņus kā atbilžu meklētājus, nevis «ērtos bērnus», kas rātni sēž solos, skaidro Izglītības iniciatīvu centra pirmsskolas programmu vadītāja Sandra Kraukle.
A.Korbe nenoliedz, ka darāmā vēl ir daudz: jāsagatavo programma, jāapmāca skolotāji, jāizstrādā mācību līdzekļi, kā arī jāinformē sabiedrība. Taču jau no 1. septembra aptuveni 20 izglītības iestādēs notikšot eksperiments, lai izmēģinātu jauno apmācības sistēmu.