Dzīvosim katrs savu dzīvi!
Pusdivpadsmitos no rīta pundurezīši vēl saldi dus savā lepnajā trīsstāvu mītnē. Lai paguļ, kamēr atnāks fotogrāfs! Dzīvnieciņu saimnieki Pēteris un Daniela tikmēr stāsta, ka par mazajiem adatainajiem kamoliņiem interesējušies ilgāku laiku: «Izlasījām visu iespējamo literatūru, ieguvām milzum daudz informācijas internetā, tad kāpām mašīnā un braucām uz Vāciju, apvienojot patīkamu ceļojumu ar lietderīgu mērķi.»
Pirms diviem gadiem Latvijā par pundurežiem nekas nebija zināms, bet pasaulē, it īpaši Lielbritānijā, tie ir populāri jau vismaz pārdesmit gadu. Ar ko pundureži ieinteresēja Pēteri un Danielu? Jaunieši smej: «Par ežiem sapņojis katrs bērns, mēs savu sapni īstenojām dzīvē. Pirms mazos iegādājāmies, likām uz baltas papīra lapas plusus un mīnusus, bet pēdējo gandrīz nebija. Toties patika tas, ka viņi nemet apmatojumu (retās izkritušās spalvas Daniela uzlasa un ieliek kastītē), ir viegli kopjami, viņu adatiņas ir diezgan mīkstas, mazo ezīšu kažokiem ir dažādas krāsu varietātes, ezīši netrobelē pa nakti un neguļ ziemas miegu.» Pēterim ir zelta rokas. Izlūkojis zooveikalos nopērkamos būrus, viņš secināja, ka mājiņa jaunajiem ģimenes locekļiem jātaisa pašam - dabiska, no koka, nelietojot ķīmiskās krāsas un lakas, bez metāla restēm, ar labu ventilāciju un stikla durtiņām. Ērtos dzīvoklīšus apsilda infrasarkano staru lampas, jo Āfrikas pundurezīši ļoti mīl siltumu. Katram dzīvnieciņam ir sava istabiņa ar obligāto skrejriteni, tualeti, ēdamtrauciņiem un rotaļlietām. Laiku pa laikam viņiem ļauts izbizoties arī pa dzīvokli. Naktī šie tāpat kā saimnieki guļ rāmi kā mazi jēriņi. Vārdu sakot, adatainīši dzīvo kā Dieva azotē ielikti. Ar viņiem saprotas pat saimnieku suņuks, saukts par Mazo, jo tiešām ir neliela auguma. Sunītim pietika tikai reizi piedurt purniņu ezītim. Tas momentā saritinājās, uz galvas kā šķēpus sakrustojot krāsainās adatiņas. Suņuks nosprieda - dzīvosim katrs savu dzīvi!
Adatas dažu stundu laikā
Pretēji dažu dzīvniekmīļu apgalvojumiem, ka pundureži prasa lielu kopšanu, Daniela pārliecinājusies par gluži pretējo: «Siltums, ūdens, barība un tīri pakaiši - tas ir viss, par ko ir jāparūpējas. No ezīšiem nav nekādas smakas, viņi ir ļoti tīrīgi.» Pēteris atklāj dresūras noslēpumu: «Kad dzīvnieciņš vienu reizi izkakājas, ekskrementi jāieliek tualetes kastē, un mazajiem māka rokā.» Pašlaik Danielai un Pēterim ir trīs pieauguši pundurezīši un viens tautās izdodams bērnelis. Jaunieši neslēpj, ka gluži kuram katram savu aprūpējamo nepārdos, bet, ja redzēs, ka pircēji ir labi cilvēki, Pēteris gatavs dot pūrā līdzi arī savām rokām taisītu būri.
Dzīvnieciņu mūža ilgums ir 5-8 gadi. Daniela stāsta, ka metienā piedzimst trīs vai četri pliki mazuļi. Gluži kā fantastikas filmās viņiem dažu stundu laikā parādās adatiņas, 15-19 dienā atveras actiņas, un tad jau šie lien laukā no migas. Pundureži svarā nepārsniedz vienu kilogramu.
Fotosesijai tika izvēlēta ziņkārīgā Sjūzena, viņas draugs Fabio un abu gaišais bērnelis, kuram vārds vēl nav dots. Sajutuši svešinieku klātbūtni, adataiņi, gluži kā mums pazīstamie Latvijas eži, vienā mirklī saritinās kamoliņā, tad ar degunteli mēģina noteikt vai briesmas jau garām.
Kas ezīšiem ir ēdienkartē? No gūtās pieredzes Daniela zina teikt, ka vislabāk dzīvnieciņiem dot vienu, bet ļoti labu barību. Šie mīluļi tiek baroti ar firmas Hill's kaķēnu sauso barību. Vasarā viņi tiek uzcienāti ar kādu slieku, dažādiem tārpiņiem un kukaiņiem. Daniela un Pēteris atzīst, ka pusotra gada laikā, kopš pie viņiem dzīvo pundureži, abi ne brīdi nav nožēlojuši savu izvēli. Mazais arī samierinājies ar dīvainīšiem.
Švunkš, mežā iekšā!
Taču eksperti nav priecīgi par jaunajiem mājdzīvniekiem. Daudzās valstīs Eiropas ežus aizliegts turēt kā mājdzīvniekus. Rīgas Zoodārza informācijas nodaļas darbinieks biologs Māris Lielkalns uzsver: «Dažos ASV štatos nav atļauti arī pundureži, jo tiem līdzi tika ievesti bīstami liellopu parazīti. Dabā katram ezim ir vesela čupa dažādu ceļabiedru - parazītu. Ja mājas ezis paspruks uz kādu laiku dārzā, tad atpakaļ atnāks pilns ar imigrantiem.»
Māris Lielkalns satraucas, ka šis modes jaunums var vilināt negodīgus cilvēkus savākt savvaļas ežus un sākt pārdot nezinīšiem kā pundurežus: «Kā saka - kur ir aitas, tur arī cirpēji atradīsies. Netrūkst taču mums cilvēku, kas - ui, iepatikās! - un nopērk stipri iekārotu vai filmās redzētu eksotisku radījumu, bet, kad tas apnīk, švunkš, nabadziņu iemet mežā!»
Biologs uzsver - pirms iegādājaties mājai jebkuru dzīvnieku, izlasiet visu, ko varat par to radījumu atrast grāmatās un internetā. Tad gara acīm noskatieties filmu, kā jauniegādātais lopiņš dzīvos jūsu ģimenē, un tikai pēc rūpīgas apdomāšanās pieņemiet lēmumu. Sāciet ar parastajiem un vienkāršāk turamajiem dzīvniekiem. Ja kas nesanāks, būs vieglāk atrast padomdevējus. Pērciet dzīvnieku tikai ar dokumentiem!