No IZM sniegtās informācijas var secināt, ka vairākās pašvaldībās pēc principa «nauda seko skolēnam» ieviešanas finansējums pedagogu algām gada pēdējos mēnešos būs pat vairāk nekā uz pusi mazāks nekā iepriekš. Šajās nedēļās daudzas novadu domes rīko ārkārtas sēdes, kurās lemj par skolu nākotni, pēdējās dienās IZM aktīvi ienākot informācija par skolu slēgšanu un reorganizāciju. No sarunām ar pašvaldībām IZM valsts sekretāra vietniecei Kristīnei Vāgnerei radies iespaids, ka tās grib izdarīt neiespējamo - saglabāt skolas un skolotājus, neliekot viņiem strādāt par minimālo algu. Tomēr noteikums, ka skolotājam par vienu likmi pienākas 250 latu uz papīra, palielinot skolotāju un skolēnu proporciju līdz astoņiem skolēniem uz skolotāju novados un 10,2 skolēniem - republikas pilsētās, spiež pašvaldības domāt par skolu tīkla efektivizēšanu. IZM sniegtie dati arī apliecina, ka pēdējos gados skolu tīkls nepietiekami elastīgi piemērots skolēnu skaita izmaiņām. Proti, pēdējos astoņos gados skolēnu skaits samazinājies par vairāk nekā 100 tūkstošiem jeb teju trešdaļu, bet skolu un pedagogu skaita samazinājums šīm izmaiņām nestāv ne tuvu. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka skolēnu un skolotāju proporcija vēl būs jāpalielina: pēc diviem gadiem esot jāsasniedz 10 skolēnu uz pedagogu novados un 12 - republikas pilsētās. Ja finansējums saruks vēl vairāk, proporcija mainīsies radikālāk, stāsta M.Gruškevics.
K.Vāgnere norāda, ka pašvaldības lielākoties izvēlas divus standarta risinājumus - mazās skoliņas pievieno lielajām, būtībā tās slēdzot, vai arī veido tās par citu skolu filiālēm, kas rada iespēju ietaupīt vismaz uz administrācijas rēķina. «Ar skolu slēgšanu [pašvaldības] neaizraujas,» norāda M.Gruškevics, tomēr piebilst - ja redzams, ka no skolas drīz paliks tikai sienas un skolotāju kolektīvs, citu iespēju, kā to slēgt, nebūs. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne papildina, ka vairākās pašvaldībās nolemts skolas pārprofilēt, piemēram, tās, kas iepriekš bijušas pamatskolas, no jaunā mācību gada varētu būt bērnudārzi, sākumskolas, vai arī tajās varētu mācīt bērnus no 1. līdz 6.klasei. Izmaiņas atsevišķas skolas var skart arī mācību gada vidū. M.Gruškevics uzskata, ka «tā nav traģēdija mācību gada vidū mainīt skolu, ja attālumi nav lieli». O.Kokāne uzsver, ka pašvaldībām ziemā ir ļoti lieli skolu uzturēšanas izdevumi, tāpēc izteikti pat radikāli ierosinājumi. Piemēram, no Rīgas domes viņa esot dzirdējusi ideju mainīt mācību gada struktūru, sākot mācības jau augustā un paredzot garāku brīvlaiku ziemā, lai skolām nebūtu tik lielas apkures izmaksas.
Cik skolu no 1.septembra būs slēgs vai reorganizēs, IZM pārstāvji joprojām atturas minēt, taču K.Vāgnere norāda, ka vismaz viņas apmeklētajās pašvaldībās katrā bija vidēji 2-3 skolas, ko gatavojas reorganizēt. To nevar attiecināt uz visām 118 pašvaldībām, jo vairākas pašvaldības iecerējušas vērienīgākas izmaiņas, savukārt citas pat negrasās neko mainīt. Diena rakstu sērijā, ņemot reģionu griezumu, pētīs, kā pašvaldības reformē skolu tīklu.