Rutai šķiet, ka viņa savas karjeras veiksmes atslēgu ir «atkodusi»: «Mēģinu neaprobežoties ar šauru skatījumu, cenšos visur iesaistīties, izprast lietas, kas ir plašākas par konkrētā amata rāmjiem.» Viņa atklāj, ka tagad arī pati virzīšanai tālāk mēdz noskatīt darbiniekus, kas spēj domāt plašāk.
Vadīt sāka bibliotēkā
Rutai ir Latvijas Universitātes (LU) diploms bibliotēkas un informācijas specialitātē, viņa joprojām uzskata, ka bibliotekārs ir ļoti laba profesija, un atzīstas, ka tā ik pa brīdim velk atpakaļ. Bibliotēkā apgūtais Rutai noderējis visos tālākajos darbos - informācijas meklēšanas prasmes, māka komunicēt ar cilvēkiem un izzināt viņu vēlmes, ko viņi paši nereti neprot noformulēt. Lai gan tolaik strādājošs students nebija tik populāra parādība kā patlaban, Ruta darba gaitas LU Zinātniskajā bibliotēkā sāka jau mācoties. Tad sekoja uzaicinājums no LU Teoloģijas fakultātes bibliotēkas, kas meklēja jaunus bibliotekārus ar jaunu domāšanu. Tur Ruta pēc kāda laika kļuva par bibliotēkas vadītāju un pirmo reizi atskārta: «Nebiju domājusi, ka man ir vadītājas spējas, bet acīmredzot ir lietas, kas vienkārši padodas.»
Ruta īsā laikā bija izgājusi visas bibliotekāra karjeras stadijas, arī atalgojums bijis gana zems, lai domātu par citām iespējām, turklāt gribējās pamēģināt ko jaunu. Viņa sāka strādāt par referenti Rīgas domē un pēc pāris gadiem saņēma piedāvājumu no nulles veidot domes Īpašuma departamenta Informācijas nodaļu. Ruta stāsta, ka tas bijis milzīgs darbs, jo jāsāk bija ne tik daudz ar informācijas koordinēšanu starp departamentiem, cik ar papīru haosa sakārtošanu un arhivēšanu. «Tā bija lietvedības skola visai dzīvei.»
Liels raibums
Kad nodaļā viss bija sakārtots, jauna cilvēka zinātkāre un izaicinājuma azarts ņēma virsroku - lai gan Rutai bijis visai miglains priekšstats par darbu valsts pārvaldē, viņa pieteicās vakancei Uzņēmumu reģistrā. Darba sākums sakrita ar brīdi, kad UR no Tieslietu ministrijas pārņēma sabiedrisko organizāciju reģistrēšanu, un Rutas pirmais uzdevums bija sakārtot pārņemtās lietas datubāzē.
Jau drīz nāca nākamais jaunums - reģistrs sāka administrēt maksātnespējas procesus. «Tika veidota nodaļa, mani izraudzīja par nodaļas vadītāju. Tas bija kā ielēkt uz galvas aukstā ūdenī, bet tā tas bija visam UR. Pilnīgi jauns lauciņš, ļoti interesanti,» Ruta atceras. Arī nākamajos amatos un pienākumos nācās ceļot no viena jauna lauciņa uz citu, jo attīstījās arī pats UR, bet Ruta uzsver, ka tieši tādēļ garlaicīgi nav bijis ne brīdi. Kā galvenā valsts notāra vietniece Ruta pārraudzīja maksātnespējas procesus, astoņu UR reģionālo nodaļu darbu, saimniecības lietas un iepirkumus. Viņas «plašā skata» pieeja pēc laika ļāva iesaistīties arī reģistra stratēģijas jautājumu risināšanā. Toreiz tika nolemts izveidot tagadējo UR struktūru, kas vēlāk gan finansējuma sarukšanas dēļ tikusi pamainīta. Pastrādājusi kā Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, pa vidu paspējusi aiziet dekrētā, Ruta tagad vada UR Funkciju izpildes departamentu. «Liels raibums - viss, kas attiecas uz UR klientu,» Ruta skaidro, ka viņas uzdevums ir nodrošināt, lai iestādē viss notiktu pēc iespējas raiti.
Kā elpo uzņēmēji
Valsts pārvaldē šogad kā jau valsts pārvaldē - izaicinājumu gads, Ruta saka. Optimizēšanās, naudas kļūst mazāk, jādomā, kā strādāt maksimāli efektīvi. UR, protams, jūtams arī, kā elpo Latvijas uzņēmēji. Ruta kā piemēru min pensiju likuma izmaiņas vasarā, kad reģistra darbiniekiem nācies konsultēt daudzus uztrauktus pensijas vecuma uzņēmējus. Jauno uzņēmumu skaits krīzes apstākļos ir mazāks un svārstīgs. «Jūtam arī, ka klienti ekonomē. Agrāk lielākā daļa izmantoja juridiskos pakalpojumus, lai iesniegtu dokumentus UR, bet šobrīd daudzi mēģina tikt galā saviem spēkiem. Vienkāršās lietās tas ir apsveicami, bet sarežģītākās procedūrās nākas visu risināt vairākos piegājienos,» Ruta novērojusi. Ja kādreiz atkal gribēsies kaut ko dzīvē pamainīt, viņa neizslēdz, ka arī pati varētu kļūt par uzņēmēju. «Tā pieredze, kas te gūta, ir neatsverama.»
Pagaidām Ruta gan jūtas piederīga UR, arī kolektīva dēļ. Kā jebkuram vadītājam, darba garoziņa ir stingru, kaut nepatīkamu lēmumu pieņemšana, bet gandarī tas, ka darba rezultāti ir redzami, «ka viss ripo, kā nākas». «Vadītāja amatā nevari būt pa pusei vadītājs, ar pilnu joni jādzīvo gan darbā, gan mājās, kur cenšos būt pilnvērtīga mamma,» Ruta stāsta, ka nosacīti brīvais laiks tiek atlicināts ģimenei un abiem bērniem, tāpēc arī pagaidām plāns par maģistra studijām vadībā atlikts un tā vietā Rutas CV virknējas dažādu kursu nosaukumi.