Šoreiz neizraidīja
Sākumā novērotāja statusam reģistrējušies 482 interesenti, tomēr līdz galam statusu noformēja 218, tostarp trīs ārvalstu studenti, stāsta CVK Informācijas nodaļas projektu vadītāja Anna Riekstiņa. Reģistrācija nav viegla - jāizlasa ne tikai pagara pamācība, bet arī jāatbild uz kontrol- jautājumiem par vēlēšanu norisi. Kad programma apgūta, saņemu pilnvaru, ar kuru doties uz iecirkni un novērošanas anketu uz četrām lappusēm. Šādi bruņojies, 2. oktobrī pirms septiņiem no rīta ienāku Rīgas 65. vidusskolā, kur izvietoti divi iecirkņi. Vēlētāji gan var balsot var ikvienā iecirknī. Uz balsošanas sākumu ieradušies septiņi novērotāji, tas 71. iecirkņa pastāvēšanas vēsturē esot rekords. Trīs zviedri un viena poliete jau pusastoņos dodas tālāk. Dienas gaitā novērotāju kopskaits pieaug līdz 11. Ir arī partiju pārstāvji, uz brīdi atnāk kāda politoloģijas studente.
Iespēju kļūt par brīvprātīgo novērotāju izmantojis arī nepilsonis Konstantīns Kuročkins, kurš jau sen vēlējies pārliecināties savām acīm, vai vēlēšanas notiek godīgi. Līdz šim nepilsoņiem ieeja iecirknī bija liegta, un pagājušajās vēlēšanās viņš izraidīts ar pašvaldības policijas palīdzību. K. Kuročkins sevi dēvē par «novērotāju no PSRS» un neslēpj politiskos uzskatus. Viņš nav sajūsmā arī par tā dēvētajām krievvalodīgo partijām, bet, ja drīkstētu balsot, pēc mazākuma principa tomēr izvēlētos vienu no tām. Naturalizēties K. Kuročkins uzskata zem sava goda, jo ir pārliecināts, ka pēc neatkarības atjaunošanas visiem Latvijas iedzīvotājiem bija jāpiešķir pilsonība.
Skolas telpas nav kurinātas, komisijas locekles berzē nosalušās rokas, bet turpina smaidīt. Cilvēki plūst nelieliem viļņiem, taču centrā piedzīvotās rindas Ķengaragā ir svešas. «Tik vienmērīga aktivitāte visas dienas garumā sen nav piedzīvota, cilvēki nāk un nāk, noteikti vairāk nekā pašvaldību vēlēšanās,» novērojumos dalās iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Ligita Švāne. Dienas beigās atklājas, ka tā arī ir, - pērn šeit balsoja 1194 cilvēki, šoreiz no vēlēšanu kastēm izņem 1440 zīmes. Visas gan nav derīgas.
Lācīši un kurmīši
Kaut arī vienīgais vērā ņemamais jauninājums šogad ir saīsinātais balsošanas laiks, iecirknī varēja novērot, ka daudziem trūkst iemaņu, kā pareizi aizpildīt vēlēšanu zīmi. Mulsina brīvi pieejamās vēlēšanu zīmes pie izejas, jo daudzi šim galdam pievēršas jau ienākot, paņem zīmi ar sev tīkamo sarakstu un domā, ka tūlīt varēs balsot. Vakarā, kad aploksnes ver vaļā, atklājas dažādi pārsteigumi.
Kāds krusteniski pārsvītrojis visus uzvārdus Vienotības sarakstā, augšpusē uzrakstījis «Dombrovskis», cits līdzīgi rīkojies ar Pēdējās partijas zīmi, apakšā uzzīmējis krustu un uzrakstījis «ēzeļi». Dažas aploksnes nav aizlīmētas, jo vēlētāji to mēģinājuši darīt, laizot ar mēli (bet vajadzēja tikai noņemt papīra sloksnīti no pašlīmējošās daļas). Šīs balsis aiziet zudumā. Kāds entuziasts uz PLL vēlēšanu zīmes uzrakstījis: «Lai būtu labāk dzīvot», cits lieliem burtiem uz ZZS zīmes uzrakstījis: «Lembergs». Pašas zīmes nav saķēpātas, tāpēc ir derīgas. Piecpadsmit aplok-snes izrādās tukšas, tiesa, dažās ir pārsteigumi. Vienā aploksnē atrodas fotogrāfija ar plīša lācīti, divās citās - paziņojums: «Balsoju par kurmīšiem un viņu draugiem». Tiesa, piecu latu naudaszīmju, kādas esot atrastas aploksnēs divos iecirkņos (tā ziņo LETA), šajā iecirknī nav. Toties nez kādā veidā aizslēgtajā skolas ēkā pamanās iekļūt sieviete, kura vēlas nobalsot īsi pirms desmitiem vakarā. Tas gan vairs nav iespējams.
Ja visa Latvija būtu balsojusi kā 71. vēlēšanu iecirknī, Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs jau varētu pasūtīt Ministru prezidenta dur-vju plāksnīti. No 1397 derīgajām balsošanas zīmēm 864 zīmes nodotas tieši par SC. Plusu un mīnusu skaitīšana turpinājās līdz rītam.