Bažas raisījis gan fakts, ka koncepcija ir neprofesionāla, gan fakts, ka pretrunīgi ir tajā piedāvātie finanšu aprēķini. Ekspertu, vadošā karšu apstrādes centra Baltijā uzņēmuma First Data Latvia izpilddirektores Zandas Brīvules un viņas vietnieka Ulda Bērziņa skatījumā koncepcijā aplūkoto trīs eID karšu ieviešanas variantu izmaksas ir mākslīgi uzpūstas un sagatavotas tā, lai labāks par diviem citiem izskatītos tieši E.Zalāna virzītais variants. Tas paredz privātā partnera piesaisti, kam valsts uzticētu gan karšu izgatavošanu un piegādi, gan tehnoloģisko risinājumu e-paraksta funkcijas nodrošināšanai. Abos pārējos variantos, kuros eID kartes ieviestu valsts bez starpnieka, izmaksas ir krietni augstākas. Pēc RAPLM koncepcijas, piesaistot privāto partneri, eID karšu ieviešana piecu gadu laikā valstij maksātu 6,38 miljonus latu, savukārt to pašu darot bez privātā partnera - vairāk nekā deviņus miljonus.
Lai E.Zalāna atbalstītais variants iegūtu taustāmas aprises, koncepcijai vajadzīgs valdības jāvārds. Pirms divām nedēļām koncepciju skatīja Ministru kabineta (MK) komitejā, taču rezultāta nebija. Pēc karstām debatēm, iebilstot gan premjeram, gan SM, komiteja koncepciju neakceptēja. Sēdē klātesošie norāda, ka E.Zalāns par šādu rezultātu bijis dusmīgs. Ar MK komitejas lēmumu ministrs nesamierinājās. Viņš aicināja jautājumu par eID karšu ieviešanu izlemt valdību veidojošu partiju koalīcijas padomē. Sagaidāms, ka koalīcija to darīs šodien.
E.Zalāns, pēc viņa preses pārstāves Dienai skaidrotā, uzskata, ka viņa atbalstītais ir labākais risinājums. Tas neprasot budžeta līdzekļus, jo projektu paredzēts finansēt no ES fondu līdzekļiem (tam gan nepieciešams budžeta līdzfinansējums un šīs izmaksas jāiekļauj budžeta saistībās). Tāpat tas esot maksimāli izdevīgs lietotājiem, jo iedzīvotājiem vienīgais maksājums būs valsts nodeva par kartes izsniegšanu (Ls 15).
Pretējs viedoklis ir gan premjeram, gan SM, ko vada ministrs no TB/LNNK. Premjers, pēc preses pārstāves Līgas Krapānes teiktā, uzskata, ka nepieciešams vēl diskutēt gan par to, kādā veidā kartes ieviest, gan par to, vai laiks, kad budžetā ir krīze, vispār ir īstais tērēt naudu eID karšu ieviešanai. SM neatbalsta E.Zalāna variantu, jo tas esot pretrunā ar līdzšinējiem valsts ieguldījumiem e-paraksta ieviešanā (iztērēti jau ap četriem miljoniem latu), turklāt prasot jaunus līdzekļus no valsts budžeta.
Vai spēki koalīcijā nosvērsies par labu JL un TB/LNNK ministru iebildumiem, ar kuriem E.Zalāna variantam tiktu ieslēgta sarkanā gaisma, vai tomēr par labu TP ministram, rādīs koalīcijas partiju sadarbības padomes lēmums.
Ne premjers, ne eksperti neapšauba, ka e-paraksts ir jāiedzīvina, taču, viņuprāt, jāņem vērā iepriekš pieļautās kļūdas un nopietni jāanalizē, kā to paveikt, lai lieki netērētu valsts naudu.