Viņi pieprasa sodīt slepkavas, kas pirms nedēļas nogalināja Čečenijas cilvēktiesību aizstāvi Nataļju Estemirovu. «Mēs aicinām Krievijas valdību saukt pie atbildības tos, kas nogalināja Natašu Estemirovu, un tos, kas pasūtīja slepkavību, kā arī izbeigt žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju slepkavošanu Krievijā.»
Maksa par atklātību
Šim aicinājumam var būt grūti atrast dzirdīgas ausis Krievijā, kur pēdējos gados nogalināti daudzi no tiem, kas kaitē valdošās varas interesēm. N.Estemirova atklāja to, ko varas iestādes visiem spēkiem centās slēpt. A.Poļitkovska atklāti rakstīja par varas noziegumiem. Abas tika nogalinātas. Lai kā arī Krievijas valdība noliegtu saistību ar šīm slepkavībām, aizdomas paliek.
15 gados Krievijā nogalināti vairāk nekā 300 žurnālistu. 2007.gadā nogalināto žurnālistu skaita ziņā Krievija ieņēma otro vietu aiz Irākas. Upuru saraksts turpina papildināties arī šogad. Janvāra vidū gaišā dienas laikā Maskavas centrā tika nošauta jaunā žurnāliste Anastasija Baburova. Pusgada laikā viņas slepkavas nav notverti. Joprojām nav atrisinātas pirms 15 gadiem notikušās žurnālistu Dmitrija Holodova un Vladislava Ļistjeva slepkavības. Starptautiskās Žurnālistu federācijas dati liecina, ka Krievijā astoņas no desmit žurnālistu slepkavības lietām paliek neatklātas. «Mūsu varas iestādes ignorē gan uzbrukumus žurnālistiem, gan žurnālistu pētījumus,» secina Atklātības aizsardzības fonda prezidents Aleksejs Simonovs.
Aizdomīga nāve
2007.gadā neskaidros apstākļos gāja bojā laikraksta Kommersant žurnālists Ivans Safronovs, kurš rakstīja par Krievijas ieroču eksporta nelikumībām. Oficiālā versija - izdarījis pašnāvību. 2003.gadā pēkšņi nomira laikraksta Novaja gazeta žurnālists Jurijs Ščekočihins, kurš izmeklēja vairākas aizdomīgas lietas. Oficiālā versija - smaga saindēšanās.
A.Simonovs secina, ka Krievijas žurnālistiem nākas strādāt ļoti sarežģītos apstākļos. «Gaisotne ir nervoza, saspringta. Žurnālistus vēl aizvien nemīl. Kad rodas kādas problēmas, varas iestādes par grēkāžiem padara žurnālistus.» A.Simonovs ievērojis, ka dažādos mītiņos un protesta akcijās pirmos parasti apcietina tieši žurnālistus. Citur viņiem vispār ir liegta iespēja strādāt. Piemēram, varas iestādes joprojām stingri kontrolē žurnālistu darbu Čečenijā. Žurnālistiem, kas atļāvušies kritizēt Čečenijas vadoni Ramzanu Kadirovu, iebraukt šajā republikā faktiski ir aizliegts.