Procesa oponenti - prokurors Jurijs Stepanovs un advokāts Oskars Rode - pieļauj, ka M. Isajevs pēc uzdevuma izpildīšanas pats tiktu nošauts nozieguma vietā - viņam tieši aiz muguras stāvēja cilvēks, kurš aizbēga no notikuma vietas, tiklīdz saskārās ar cietušo personu pretdarbību. Tiesas zālē apsūdzētais apgalvoja, ka nevienu nav gribējis nogalināt, bet tikai ievainot pārmācīšanas nolūkā.
Izdzīvoja nejaušības dēļ
Cietušais - dažādi vērtētais uzņēmējs Konstantīns Stecjuks, kurš kriminālās aprindās pazīstams ar iesauku Kola, 2007. gada 18. janvāra vakara notikumus atceras detalizēti, taču par to priekšvēsturi runā izvairīgi, savukārt lietas materiālos informācijas par nozieguma motīviem nav daudz. Cietušā uzņēmējdarbība skar plašu jomu - viņš darbojies alkohola vairumtirdzniecības, naftas, klubu un citās biznesa nozarēs. K. Stecjuks dzīvo un strādā Sanktpēterburgā, savukārt Latvijā dzīvo viņa šķirtā sieva ar divām meitām, kuras viņš regulāri apciemo.
Liktenīgajā vakarā ap plkst. 19:30 viņš divu miesassargu pavadībā iebraucis pēc meitenēm, lai vestu viņas uz baseinu. Apturējis auto Anniņmuižas bulvārī kādā pagalmā, K. Stecjuks gaidīja no mājas iznākam abas meitas. Kolīdz 4 un 9 gadus vecās meitenes iznāca no mājas, jaunākā paklupa un K. Stecjuks izkāpa no auto, lai viņai palīdzētu piecelties. Tajā brīdī, kad viņš pacēla meiteni rokās, atskanēja šāvienu virkne. «Nebija šaubu - tādu ložu krusu varēja izšaut tikai no automāta. Vienā mirklī nometos zemē, ar ķermeni aizsedzot meitu. No mašīnas otrā pusē izlēca abi apsargi un atklāja uguni uz šāvēju,» Dienai stāsta K. Stecjuks. Lai arī no drošas nāves K. Stecjuku glāba operatīva miesassargu rīcība un pakāpiens starp stāvvietu un gājēju trotuāru, kuram viņš pieplaka, uzņēmējam trāpīja vairākas lodes. Nopietni tika ievainotas abas meitenes - vecākajai sadragāti kāju pirksti tā, ka viņai uz visiem laikiem nācās pamest profesionālo sportu, bet jaunākā, iespējams, paliks par redzes invalīdi, jo tēva augums viņu nepasargāja no šautām brūcēm sejā.
Kara bērns
No lietas materiāliem redzams, ka šāvējs, 1981. gadā dzimušais Krievijas pilsonis Movsars Isajevs, uzaudzis Čečenijā bruņotu konfliktu laikā un ieguvis tikai divu klašu izglītību. «Tā vietā, lai mācītos skolā, viņš kāpa kalnos un apguva māku rīkoties ar ieroci,» sacīja K. Stecjuka pārstāvis tiesā advokāts Ilgvars Samiņš. Savās liecībās apsūdzētais norāda, ka ir profesionāls šāvējs un māku rīkoties ar ieroci apguvis čečenu kaujinieku nometnē.
M. Isajevs Latvijā ieceļoja nelegāli vairākas dienas pirms nozieguma izdarīšanas. Rīgu viņš nepārzina, tādēļ nevarēja norādīt vietas, kur tikās ar nozieguma pasūtītājiem. Tā kā M. Isajevam viņa aizturēšanas brīdī nebija dokumentu, noskaidrot viņa personību izdevās, tikai izprasot informāciju no Krievijas, kā arī vēlāk, tiekoties ar atbraukušajiem tuviniekiem. Tie ar līdzīgiem noziegumiem ģimenē saskaras ne pirmo reizi - M. Isajeva brālis Krievijā notiesāts par žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību. Viņu savas mājas kāpņu telpā nošāva dažus mēnešus pirms K. Stecjuka sašaušanas. «Viņš pats ir teicis, ka ir kara bērns. Viņiem ir nedaudz cita attieksme pret cilvēka dzīvību,» spēju vērst automāta stobru pret divām mazām meitenēm komentēja tiesājamā aizstāvis O. Rode.
Konfliktu risina Latvijā
«Pasūtītājs nav notverts, nekur nejūtos drošībā,» atzīst cietušais. Divi M. Isajeva līdzdalībnieki aizmuka no notikuma vietas un joprojām nav identificēti. Apsūdzētais savās liecībās norādījis, ka pasūtītājs ir kāds Slava, ar kuru viņš ir pazīstams: «Es sapratu, ka kāds Slavas draugs ir nomiris vai nokļuvis cietumā saistībā ar narkotikām, kuras nākušas no K. Stecjuka. Slava ir mans draugs, viņš man palūdza un viņa lūgumu izpildīju.»
Ņemot vērā, ka K. Stecjuka bizness lielā mērā šobrīd saistīts tikai ar Krieviju, visticamāk, arī pasūtījuma slepkavības motīvi meklējami tur, ko nenoliedz arī pats K. Stecjuks. Arī slepkavības izpildītājs ir Krievijas pilsonis, savukārt rēķini kārtoti Latvijas teritorijā to dažu dienu laikā, ko Krievijas uzņēmējs plānoja pavadīt Rīgā.
K. Stecjukam ir sava versija par to, kādēļ šis noziegums bijis ērtāk izdarāms Latvijā. «Krievijā ar čečenu noziedzniekiem tiesībsargājošās ie-stādes tiktu galā ātri, klusi un efektīvi. Šeit viņus pārņem nesodāmības sajūta,» apgalvo uzņēmējs. «Viņiem Latvijā joprojām ir liela ietekme, jo deviņdesmitajos čečenu grupiņa palīdzējusi policijai cīnīties ar atsevišķiem krimināliem grupējumiem,» uzskata Kola.