Latvijas Darba devēju konfederācija izveidojusi konsultāciju centrus piecos reģionos, kur dod padomus darba devējiem, kā labāk nokārtot attiecības ar darbiniekiem.
Arodbiedrību savienība kopš šāgada sākuma izveidojusi četrus centrus visā Latvijā, kuros konsultē darba ņēmējus par viņu tiesībām, palīdz sagatavot prasības tiesai un, ja nepieciešams, arī pārstāv tiesā. Bez īpašas reklāmas interese par konsultācijām esot ļoti liela. Uzvarētas arī pirmās tiesas prāvas, un atlaistajiem darbiniekiem izmaksātas kompensācija, vai arī viņi atjaunoti darbā. «Bijuši gadījumi, kad pietiek ar mūsu juristu vēstuli un darba devējs jau saprot [ka jārīkojas likumīgi],» norāda LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
Pēdējos gados savu darbību pārskatījusi arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas tērē lielākās ESF summas bezdarba novēršanai. NVA nereti kritizēta par nespēju piedāvāt darba tirgum vajadzīgo, iztiekot ar bezdarbnieku apmācību amatiem ar mazu pievienoto vērtību.
No 2004. līdz 2008.gadam visvairāk tika apmācītas pārdevējas - 3470, no kurām darbā iekārtojās 2448. Pēc tam pieprasītāko apmācību vidū bija informācijas ievadīšanas operatori, apdares strādnieki, grāmatveži un pavāri. Tikai devītajā vietā bija, piemēram, mazā biznesa organizēšana, kas dod arī pievienoto vērtību. NVA vadība stāsta, ka piedāvātas apmācības tajās profesijās, ko pieprasījuši darba devēji. Tas nozīmē, ka tika apmierināts esošais pieprasījums, bet valstij nebija savas stratēģijas, piemēram, jaunu tirgus nozaru radīšanai ar papildu pievienoto vērtību. Piemēram, tikai pērnā gada nogalē valsts sāka programmu, kurā bezdarbniekiem ir iespēja iegūt 4000 latu sava biznesa sākšanai.
Krīzes laikā un sadarbībā ar darba devēju un arodbiedrību organizācijām izstrādāts daudz jaunu programmu. Jau efektīvi darbojas pērn sākta programma, kurā bezdarbnieki pusgadu iziet apmācību pie darba devēja. Par to viņi saņem nelielu samaksu, bet valsts sedz izmaksas darba devējam, kas radušās apmācību rezultātā.
No 2010.gada janvāra par ES naudu bezdarbnieki ar augstāko izglītību Latvijas augstskolās varēs iegūt papildu izglītību.
Rudenī Latvijas pašvaldībās tiks sākta ārkārtas nodarbinātības programma cilvēkiem, kuriem būs beidzies bezdarbnieka pabalsts. Par 100 latiem mēnesī viņiem būs iespēja veikt mazkvalificētu darbu. Kopējais nostrādātais laiks nevarēs būt garāks par sešiem mēnešiem gadā.