Aivars Lapiņš
Parasti Briselē cenšos sakombinēt laiku tā, lai tas pietiktu dažādiem pasākumiem. Piemēram, no rīta satiekos ar Eiropas Komisijas cilvēkiem. Bet pēcpusdienā, trijos, eju uz Īpašo lauksaimniecības komitejas sanāksmi. Tur ne tikai izrunājam kārtējos jautājumus, bet šī ir arī kuluāru sarunu vieta. Uzzinu, piemēram, kā kura valsts reaģēs uz vienu vai otru informāciju, vienojamies, kā varam atbalstīt kādu valsti jautājumā, kas viņus interesē, lai pēc tam šo atbalstu saņemtu tad, kad tas vajadzīgs Latvijai. Attiecībā par mūsu nacionālo interešu virzīšanu spilgts piemērs ir benzpirēns šprotēs - lēmums vēl nav pieņemts. Es varu darboties politiskā līmenī, piemēram, pārliecinot EK, bet citos līmeņos paralēli strādā arī mūsu eksperti. Taču visu laiku jārēķinās, ka to pašu gan dara arī citas valstis, kuras ieinteresētas panākt šo aizliegumu, jāseko līdzi, kurā virzienā EK iet.
Elīna Šimiņa- Neverovska
Satiksmes ministrijas Eiropas Savienības Lietu koordinācijas nodaļas vadītāja
Vispirms, kad Eiropas Komisija ir nākusi ar savu likumdošanas iniciatīvu, valstis parasti divas trīs nedēļas to izvērtē un izstrādā nacionālo pozīciju. Kādreiz mēdz būs situācijas, ka viedoklis jāsniedz ļoti ātri - bijis pat tā, ka tam jābūt gatavam jau nākamajā dienā, kad priekšlikums pirmo reizi tiek skatīts darba grupā. Pirmo reizi sanākot, pirmajā darba grupā notiek vispārīgas diskusijas par projektu, bet ar katru nākamo sanāksmi sarunas ir par arvien specifiskākiem jautājumiem, parādās valstu nacionālās pozīcijas. Beigu stadijā šajās darba grupās jau ir cīņa par katru vārdu, katru formulējumu. Bet interesantākais ir darbs ar kolēģiem no citām valstīm. Darba grupā savu viedokli izdodas aizstāvēt vai nu ar ļoti pārliecinošiem, spēcīgiem argumentiem, vai kooperējoties ar citām valstīm, vai arī caur neformālajiem kontaktiem. It kā jau tehniski varētu šīs sanāksmes organizēt, izmantojot videokonferences, taču tādā gadījumā pazūd cilvēciskais kontakts.
Jānis Bordāns
Premjera padomnieks tieslietās (patlaban - bijušais)
(Pērn Briselē bija uz tikšanos ar vairākiem ļoti augsta līmeņa ES ierēdņiem, lai runātu par iekšējā tirgus, informāciju tehnoloģiju likumdošanas un zinātniskās pētniecības jautājumiem.)
Šajās tikšanās reizēs jo īpaši sapratu, cik Latvijas attīstībai nozīmīga ir iespēja iegūt tiešu, nepastarpinātu informāciju par konkrētām jomām. Ar Eiropas Rīcībpolitiku padomnieku biroja direktoru Margariti Šinu runājām par ES iekšējā tirgus liberalizācijas jautājumiem, kuri Savienības ekonomikas attīstībai ir ļoti svarīgi, bet lielvalstis šo procesu ierobežo. Tāpēc EK meklē sabiedrotos tajās valstīs, arī Latvijā, kurām atvērts iekšējais tirgus ir izdzīvošanas jautājums. Iekšējā tirgus attīstībā arvien lielāka nozīme ir informācijas tehnoloģijām, tāpēc runājām par Latvijas situāciju šīs jomas attīstībā, sākot ar likumdošanu līdz pat organizatoriskiem jautājumiem. Roberts Jans Smits, EK Izpētes ģenerāldirektorāta direktors, mudināja, lai Latvijas politiķi aktīvāk iesaistās domnīcu darbā - tur top jaunās idejas, kuras attīstīsies rītdienas Eiropā. Ja tur neesam, ja nav šīs informācijas, varam strādāt tikai vakardienai.