Ziņā atstāstīts Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča zvans LNT raidījumam 900 sekundes, kurā viņš iebilda Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktajam par viņa un citu LB darbinieku algas apmēriem. Dombrovskis aicināja LB samazināt algas, Rimšēvičs oponēja, ka gada laikā tās jau divreiz grieztas.
Tā ne tuvu nebija galvenā ziņa nākamās dienas Latvijas avīzēs, bet tā ir vienīgā ziņa par Latviju, kuru šonedēļ publicējis The Financial Times, un ne jau tāpēc, ka Latvijas Bankas darbinieku algu apmēri un pamatotība interesē FT un tā lasītājus. Pirms gada būtu pilnīgi neiedomājami, ka līdzīga Latvijas amatpersonu vārdu apmaiņa piesaistītu vismazāko interesi ārpus mūsu valsts robežām.
Taču tagad ir citi laiki. Rietumeiropas un Amerikas ekonomistu aprindās ir plaši izplatītas bailes, ka finanšu problēmu padziļināšanās Austrumeiropā varētu radīt nopietnas problēmas arī Rietumeiropas tautsaimniecībām. Kā raksta FT: «Visa Eiropa vēro Baltijas krīzi, bažīdamās, ka trīs valstis varētu būt spiestas izbeigt savu valūtu piesaisti eiro. Daudzi ekonomisti baidās, ka tāds solis varētu izraisīt devalvāciju vilni Centrāleiropā un Austrumeiropā.» Prestižā Peterson Institute for International Economics pētnieks un speciālists Austrumeiropas ekonomikās Anders Oslunds ir vēl skarbāks: «Devalvācija Latvijā varētu kļūt tik pat kaitīga Eiropai kā Austrijas Kreditanstalt bankrots 1931.gadā vai Lehman Bros. sabrukums pagājušajā septembrī.»
Tāpēc pat sīks konflikts starp «diviem šķietamiem sabiedrotajiem» (tā FT) - Latvijas centrālās bankas prezidentu un valdības vadītāju - kļūst par pasaules mēroga ziņu, jo rada jautājumus par Latvijas spēju noturēt uzņemto politisko un ekonomisko kursu. Kā raksta FT: «Ķīviņš tiešraidē izceļ saspīlējumu Latvijas valdībā un sabiedrībā» par taupības pasākumiem, kuri saistīti ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības palīdzības programmu.
Mūsu amatpersonu vairākums ir pieradis plunčāties savā pīļu dīķī, kurā viņu teiktajam līdz šim nav bijis ne sevišķa svara, ne nozīmes. Tagad pēkšņi viņi ir izstumti uz pasaules skatuves, kur jebkas, ko viņi saka (vai arī nesaka), var tikt svērts, vētīts un analizēts, arī izrauts no konteksta vai nepareizi interpretēts, un jebkurā variantā var būtiski ietekmēt gan Latvijas, gan visas Eiropas nākotni.
Būtu labi, ja viņi to sāktu apzināties.