Aerodium projekta novēlošanos skaidro ar novēlotu valdības lēmumu par dalību projektā un pirmā finansējuma pārskaitīšanu tikai šā gada janvāra beigās - trīs mēnešus pirms izstādes atklāšanas. Vainīgs bijis arī Īslandes vulkāns - tā pelnu traucētās aviosatiksmes dēļ aizkavējusies detaļu piegāde. No valsts puses gan līdz ar atziņu, ka Aerodium uzņēmies lielu risku, apņemoties projektu īstenot ļoti īsā termiņā, izskanējis pārmetums par pieredzes trūkumu un pat neprofesionalitāti.
Apelē pie centīguma
Pēc līguma, kurā pasūtītājs ir Latvijas valsts, bet izpildītājs - Aerodium, uzņēmumam par kavēšanos draud sods - 12 700 latu par katru dienu. Aerodium vadītājs Ivars Beitāns saka - valstij nevajadzētu sodīt Aerodium, tāpat kā nevajadzētu sodīt skolēnu, kas centies. Tikmēr valsts puse vēl gādā pusmiljonu latu paredzētā finansējuma no Rīgas brīvostas līdzekļiem, kurš iestrēdzis likuma par valsts un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu dēļ. Likums jau ir ceļā uz grozīšanu, un atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Iveta Ozoliņa cer, ka finansējums tiks sagādāts. Pārējo 2,55 miljonu latu lielā finansējuma daļu sedz Latvijas dzelzceļš un Ventspils brīvosta.
Projekta īstenošanas pārraudzītājs Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direktors Andris Ozols saka - ja valsts līdzekļus nesagādās, Aerodium tos varēs «pietiesāt». I. Beitāns gan uzsver - Aerodium ar valsti tiesāties neiešot. Pēc A. Egles teiktā, patlaban paviljonā ieguldīti 1,5 miljoni latu. Tā darbība finansējuma trūkuma dēļ pagaidām neesot apdraudēta. Aerodium gan projekta īstenošana varētu beigties ar 0,6 miljonu latu zaudējumiem. A. Egle skaidro - vainojama Ķīnas nacionālās valūtas kursa paaugstināšanās, bet piebilst, ka saspringtie termiņi, iespējams, likuši arī ķīniešu apakšuzņēmējiem domāt, ka latvieši būs gatavi uz visu. «Ja Ķīnas puse piesūta lielākus rēķinus, nekā sākumā bija domāts, tā nav valsts problēma. Neparedzētas izmaksas ir saprotamas, bet tās nevar būt tādas, kuras uzņēmums nav paredzējis savas kļūdas dēļ,» uzskata A. Ozols, tādējādi izslēdzot, ka sadārdzinājumu varētu segt pasūtītājs - valsts.
Kurš kuru reklamēs?
Kā skaidro A. Egle, pirmajai naudai ienākot tikai janvāra beigās, bijis skaidrs, ka paviljonu varētu neuzbūvēt līdz izstādes atklāšanai 1. maijā. Galīgo lēmumu par dalību izstādē valdība pieņēmusi 2008. gada beigās, atstājot aptuveni gadu projekta izstrādei, celtniecībai un pārējiem darbiem. Tomēr Aerodium, apzinoties risku, piekritis līgumam. «Puiši tik ļoti gribēja šo līgumu, ka bija gatavi riskēt,» saka A. Ozols. Pret katru no valsts puses doto latu līgumā no Aerodium prasīta ķīla, un I. Beitāns ieķīlājis pat savu māju. «Varbūt tas izklausīsies stulbi - mēs vienkārši esam patrioti,» vaicāts, kāpēc Aerodium piekritis līgumam, atbild I. Beitāns. «Kaut arī Latvijas paviljons ir vērsts uz Latvijas tēla veidošanu, nenoliedzami ļoti liels ieguvējs ir tieši SIA Aerodium,» uzsver A. Ozols. I. Beitāns par to saka: «Tas ir tāpat kā jautājums par to, vai Šveices nazis reklamē Šveici vai Šveice reklamē Šveices nazi.»
Iepriekšējo neatceras
EM, kas sagatavoja lēmumu par Latvijas dalību izstādē, atzīst - viens no galvenajiem apsvērumiem bijis atsevišķu ekspertu apšaubītais arguments: «Kā tad mēs tur nebūsim?» Būtisks arguments bijusi arī kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - dalība.
Latvijas iepriekšējo dalību World Expo Hannoverē 2000. gadā gan maz kurš atceras. EM pārstāve Inguna Berķe stāsta - piedalīties nolemts laikus - 1996. gadā. Paviljons maksājis 1,5 miljonus latu, un tas veidots kā salmu jumts ar atvērumu vidū. EM pārskati liecina - to apmeklējuši gandrīz trīs miljoni cilvēku. Latvijas nacionālajā dienā tur pabijusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un uzstājusies Prāta vētra.
Par Aerodium panākumiem ir pārliecināta gan EM, gan A. Ozols, kurš norāda, ka izstādes laikā uz Ķīnu dosies arī uzņēmēju delegācijas. Ķīnā strādājošās Latvijas tūrisma firmas Via Hansa direktore Ieva Sproģe apliecina - Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm varētu arī ieinteresēt ķīniešu tūristus, kuri ir tā dēvētie valstu kolekcionāri.