Ļoti neparasti Jāņi un neparasta valsts augstākās amatpersonas uzruna likumdevējiem svētku gaidās. Un nav arī parasts, ka politiķi Latvijā atzītu savas kļūdas un atvainotos, kā to dara pašlaik, tiesa, pirmām kārtām tie, kuri šīs kļūdas mēģina labot, - premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) atvainojas Latvijas iedzīvotājiem arī par iepriekšējo valdību sastrādāto -, nevis tie, kuri tās mērķtiecīgi krāvuši čupā. Šie otrie meklē vainu «vienotības» vai «izlēmības» trūkumā un uzstāj, ka atbildība jāuzņemas visiem vienādi, ja jau arī pašiem, vai pat - visiem, tikai ne pašiem.
Arī prezidents Valdis Zatlers mudina saprast, ka «mēs visi esam atbildīgi par notiekošo». Tomēr atbildība ir dažāda jaunam skolotājam, kas bija sadūšojies aizņemties bankā naudu dzīvoklītim, un valsts vadītājiem, kuri viņu drošināja pirkt vēl arī džipu, solīdami, ka priekšā ir septiņi trekni gadi un viņa ienākumi brīnumaini augs griezdamies. Sava atbildība piekrīt tiem, kuri, saprazdami, ka burbulis plīsīs drīzāk agrāk nekā vēlāk, acīmredzot nepietiekami uzstājīgi ieteica piebremzēt trako uzdzīvi, tomēr citāda tiem, kuriem bija vara to bremzēt, taču tā vietā viņi skubināja - tieši otrādi - «gāzēt līdz grīdai».
«Atvainošanās ir par procesu, bet par krīzi jāsaprot, ka tajā esam nonākuši solidāri, bet par procesu - protams.» Zem šādas Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītāja Māra Kučinska «atvainošanās» droši vien parakstītos arī citi treknuma rullētāji.
Taču neba viņu atvainošanos vēlētājiem īpaši vajag un neba ar atvainošanos varēs pavilkt kādu svītru zem sastrādātā, lai tad solidāri saliedētos jaunai, skaistai, godīgai dzīvei. Kamēr vien būs vēlēšanas, tikmēr nekāda nacionāla izlīguma starp vēlētājiem un savu darbu slikti un savtīgi darījušiem politiķiem nebūs, un atbildība katru no partijām piemeklēs atbilstoši sadarītajam.
Vēlētāji nupat izmeta TP no Rīgas domes, bet citur Latvijā, kur partija brašojas esam dabūjusi kopā otro lielāko deputātu mandātu skaitu, citu ievēlēto partiju deputāti veido koalīcijas ar mērķi nelaist to atkal pie varas. Laikam vairs tikai Aigars Kalvītis uzskata, ka TP neveiksmēs vainojama nepietiekama «izlēmība», proti, rullēšana uz priekšu, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli, taču Kalvītis ir īpašs gadījums pat savā partijā. Izrādās, viņa vadītā valdība iedzina valsti tik dziļā krīzes bedrē, pēc tam partija viņa iecelšanu Lattelekom padomē izvirzīja par nosacījumu pašreizējās valdības tapšanai, lai viņš tagad varētu atkāpties no amata nolūkā pievērst valdības uzmanību, ka jālikvidē visu valsts uzņēmumu padomes!
Kad valsts ir uz bankrota robežas, vairs nevar tik lēti iebarot pilsoņiem melus un blefošanu, ko treknākos gados daudzi bija gatavi pasmīnēdami norīt. Un, jācer, kad pašiem jāsavelk josta, mainīsies arī attieksme pret politikas «uzņēmējiem», ka - lai tik zog, ja citiem kaut ko atmet. Tāpēc vēl viena laba krīzes laiku ziņa ir pašvaldību vēlēšanās kurvīti dabūjušo sarosīšanās uz «latvisko partiju konsolidāciju», ko nu dikti vajag TB/LNNK un buntītei sīkpartiju. Zaudētāji, sajutuši politisko galu, spiežas kopā ar mugurām kā «pingvīni», kā teiktu iepriekšējās valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC). Tikmēr viņa partijas īpašnieks Ainārs Šlesers mūs apstulbina, ka, izrādās, šāda latvisko partiju konsolidācija esot jau notikusi - Rīgas domē starp viņu un Saskaņas centru: «Tas, ka LPP/LC ir koalīcijā, ir garants tam, ka mēs tās latviskās vērtības turpināsim nostiprināt». Līgo!
«Tās latviskās vērtības» un bankrotējušu politiķu solidaritāte nav gluži tas, ko valstij vajag. Kaut vai Godmaņa - vienīgā «mācītāju» pārstāvja - balsošana otrdien Saeimā par budžeta grozījumiem labāk nekā citu bijušo valdošo partiju politiķu samocīta atvainošanās parāda viņa gatavību, arī opozīcijā esot, uzņemties atbildību par valstij pašlaik svarīgāko.
Tikmēr viņa partijas īpašnieks ne par ko neatvainojas un Rīgas domē gatavojas karam pret Latvijas valdību. «Ja viņi gribēs izrēķināties un būs pieteikts karš Rīgai, tad esam gatavi kara apstākļiem,» Šlesers draud un kopā ar «stratēģisko partneri» Nilu Ušakovu pareģo valdības galu jau rudenī.
Par karu nav jābrīnās - Šlesers zina, ko darīs ar iegūto varu Rīgā, gan jau ir izsludinājis totālu šofera dēlu mobilizāciju lielajai naudas pļaujai, un saprot, ka nekādas solidaritātes ar pašreizējo valdību šajā pasākumā nevar būt. Taču, ja Latvijā lietas arvien notiktu pēc buldozeru, vecbiedru un mākoņtēvu prāta un pareģojumiem, šai valdībai vajadzēja būt kritušai jau pavasarī, Zatleram vajadzēja būt sākušam referendumu par Saeimas atlaišanu un Jāņi mums visiem būtu jāsagaida pirmstermiņa vēlēšanu haosā ar devalvētu latu bankrotējušā valstī.
Šie onkuļi to visu mums sarūpēs, tikai nu jau rudenī? Atvainojiet, ja kāds nav pamanījis, taču jau labu laiku viss notiek stipri vien citādi, nekā viņi izdomā aiz slēgtām durvīm pirtiņā. Arī pašlaik valdība ir pieņēmusi un Saeima apstiprinājusi tik smagus budžeta grozījumus, kādus neviena cita - kaut vai minēto gaišreģu vadībā - pat nebūtu uzdrošinājusies sākt, un Eiropas Savienības valstu vadītāji ir paziņojuši, ka Latvija pilda apņemšanos stabilizēt savu ekonomiku, tātad saņems naudu, ko maksāt algās un pensijās.
Jāņi būs trūcīgāki nekā citus gadus, taču naudas grūtības ir pārejošas, toties politikas stila maiņa, ko pasteidzina krīze un valsts bankrota draudi, vieš cerību, ka nebūs vienmēr jādzīvo slikti pārvaldītā valstī, par ko atliek tikai nemitīgi atvainoties.