Šis ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad strīds starp darba ņēmēju, kas guvis traumu vai sabojājis veselību darbā, un darba devēju nonācis līdz tiesai. Visbiežāk šādi strīdi tiek atrisināti pašu starpā, vai ir grūti pierādīt, ka darbavietā notikušais ir tiešā veidā ietekmējis darbinieka veselību.
Kļūst darbnespējīga
Prasītājas advokāte darba tiesībās pieredzējusī juriste Rada Matjušina Dienai pastāstīja, ka iespaidīgo kompensācijas apjomu noteicis gan fakts, ka 1975. gadā dzimusī sieviete, iespējams, nekad vairs nevarēs strādāt, vismaz intensīvu darbu ne, gan juridiskās personas - atbildētāja - iespējas kompensāciju samaksāt, kā arī fakts, ka darba drošības žurnālā viltots Innas Timofejevas paraksts - uz to norādot arī fakts, ka datums pie paraksta atbilst laikam, kad viņa atradusies ārpus Latvijas un nebūtu varējusi parakstīties. Inna Timofejeva vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, un, pamatojoties uz to, sākts arī kriminālprocess par dokumenta viltošanu. Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi sievietes prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latu ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.
«Cietusī sieviete strādāja makdonaldā kopš 2007. gada un tika vērtēta kā laba darbiniece; 2009. gadā viņa guva traumu savā darbavietā, paslīdot uz mitras virtuves grīdas,» stāsta Rada Matjušina. «Pēc traumas cietusī tika nogādāta slimnīcā, bet drīz vien viņai ļāva doties mājās. Veselības problēmas sievietei parādījās vēlāk, un ārstēšanās gaitā atklājās fakti, kas ļauj uzskatīt darbavietā kritiena rezultātā gūto traumu par pašreizējās smagās slimības cēloni.»
Turpmākajai lietas gaitai būtiska ir kopsakarības apstiprināšana starp kritienu, paslīdot uz mitrās grīdas, un Innas Timofejevas veselības problēmām. Matjušina stāsta: «McDonald's pārstāvji atteicās ar mums apspriest radušos situāciju, tāpēc nebija citas iespējas kā vērsties ar prasību tiesā. Prasītāja joprojām ir McDonald's darbiniece, lai arī, ilgstoši ārstējoties, viņai noformēta darba nespējas lapa.»
McDonald's pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia vadītājs Tomašs Navrockis apgalvojis: ātrās apkalpošanas restorāns McDonald's no savas darbinieces Innas Timofejevas nav saņēmis oficiālu prasību par kompensāciju un informāciju par iespējamo tiesāšanos. Pēc Tomaša Navrocka teiktā, viens no McDonald's galvenajiem mērķiem ir nodrošināt darbinieku, apmeklētāju, sadarbības partneru un apkārtējo iedzīvotāju veselību un drošību jebkurā situācijā. «Lai garantētu drošu darba vidi ikvienam darbiniekam, organizējam speciālas apmācības, kas ir pārbaudītas praksē visā pasaulē,» sacījis Navrockis.
Vienojas savstarpēji
Advokāte Rada Matjušina savukārt ir pārliecināta, ka norāde vienā no instrukcijām «darbiniekam uzmanīgi jāstaigā pa slidenu grīdu» vērtējama kā nepieļaujama, jo Darba aizsardzības likums paredz - darba devējam jānodrošina droši apstākļi, nevis jābrīdina par nedrošiem apstākļiem. Arī Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte Velga Slaidiņa aicina atcerēties, ka Darba aizsardzības likuma mērķis ir noteikt darba devēju pienākumus drošas darba vides nodrošinājumā un nodrošināt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu. Atbildība par to nelabvēlīgām sekām darba devējam iestājas par pienākumu nepildīšanu.
Juridiskās jomas speciālisti atzīst, ka prasības, kas saistītas ar nelaimes gadījumiem darba vidē, tiesā nonāk samērā reti, jo jābūt neapstrīdami pierādāmai saistībai starp nelaimes gadījumu darba vidē un veselības problēmām, turklāt, ja saistība tiešām ir, bieži savstarpēja vienošanās tiek panākta bez tiesvedības sākšanas.
Tiesa saka - paši vainīgi
Jau vairākus gadus ilgst tiesāšanās starp zviedru uzņēmumu Euromaint Rail un diviem bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem Ģirtu Bumbēru un Mihailu Veržbicki. Viņi sākuši tiesāšanos, jo ir pārliecināti, ka, šajā uzņēmumā strādājot, ventilācijas trūkuma dēļ cietusi viņu veselība. Lieta Zemgales apgabaltiesā skatīta šīs vasaras sākumā.
«Laikā no 2007. gada 5. novembra līdz 2008. gada 6. martam strādāju Zviedrijas kompānijas EuroMaint meitasuzņēmumā SIA EuroMaint Rail Jelgavā. Rūpnīcā tika uzstādīta gāzes apkures iekārta un vienīgās lūkas pie griestiem, kas pildīja ventilācijas funkcijas, - aizmūrētas. Cita ventilācijas sistēma netika iebūvēta. Ar katru nostrādāto dienu rūpnīcā - izteikti - noliktavas teritorijā, kas bija mana tiešā darba vieta, - dabasgāzes smaka kļuva arvien neciešamāka,» situāciju apraksta viens no prasītājiem Ģirts Bumbērs. Tā kā situācija, pēc Ģ. Bumbēra teiktā, neuzlabojās, viņš un Mihails Veržbickis darbu minētajā uzņēmumā pārtraukuši.
«Jau 2008. gada 10. martā apmeklējām Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centru, kurā divus mēnešus mums tika izmeklēta veselība,» stāsta Ģirts Bumbērs. «2008. gada 7. maijā saņēmu centra speciālistu atzinumu, ar kuru tiku atzīts par arodslimnieku - tāpat kā Mihails. Man noteiktā diagnoze - hroniska saindēšanās ar toksiskām vielām, somatoforma veģetovaskulāra disfunkcija ar veģetatīviem paroksismiem, kardialģijām pēc hipertoniska tipa, encefalopātija, hronisks faringīts. Ar šo atzinumu vērsos Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, kas man noteica 20% darbspēju zudumu. Tāpat arī Mihailam. Tā kā uzņēmums kategoriski savu vainu noraidīja un nekādas kompensācijas netaisījās maksāt, mēs ar Mihailu iesniedzām prasības pieteikumu tiesā.»
Komentējot tiesāšanos, viņš neslēpj emocijas: «Pagāja divarpus gadu, kuru laikā notika daudzas tiesas sēdes, un beidzot pagājušā gada vēlā rudenī pirmās instances tiesa pieņēma lēmumu, kas mani un Mihailu vienkārši nošokēja - uzņēmums ir pilnīgi nevainīgs kā balts jēriņš, bet mēs ar Mihailu pie notikušās saindēšanās paši vien esam vainīgi! Līdz pat spriedumam biju 100% pārliecināts, ka uzvarēsim. Pēc šāda sprieduma nekas cits neatlika kā spriedumu pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā.»
Jelgavas rūpnīcas vadītājs Jānis Mūrnieks šovasar lietas izskatīšanas laikā tiesā sacījis, ka tolaik uzņēmums nekavējoties rīkojies, lai novērstu Ģ. Bumbēra un M. Veržbicka uzrādīto gāzes piesārņojumu. Turklāt citi darbinieki, kas strādāja tajā pašā telpā, neesot cietuši. Nākamā tiesas sēde šajā lietā gaidāma šī gada septembrī.