«Mēs joprojām uzskatām, ka Latvijas iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos ir milzīga kļūda, kas veicina divkopienu valsts veidošanos un mazina patriotismu,» saka kreisās opozīcijas partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners, no kura teiktā izriet, ka viņa pārstāvētais spēks varētu iesniegt priekšlikumus Latvijā likvidēt nepilsoņa statusu. «Mēs esam uzskaitījuši, ka pilsoņu un nepilsoņu tiesības atšķiras pēc 80 parametriem,» sacīja J. Pliners.
Saskaņas centrs, kas ar PCTVL konkurē par krievvalodīgo vēlētāju balsīm, pagaidām vēl neesot izlēmis, kādus priekšlikumus iesniegs. «Likums vēl nemaz nav nonācis Saeimā, tāpēc partijā un frakcijā par to vēl nav spriests,» apgalvo SC parlamenta frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Visticamāk, savus priekšlikumus iesniegs arī kreisās opozīcijas tradicionālie pretinieki apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK). «Kad Pilsonības likums tiks atvērts, mēs varētu atgādināt par dažām ierosmēm, kas mums ir bijušas iepriekšējos gados,» Dienai sacīja tēvzemiešu frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Viņš prognozē, ka par atsevišķiem PCTVL, SC un TB/LNNK priekšlikumiem gaidāmas karstas debates, apspriežot likumprojektu, kurš Saeimā tiks iesniegts 2010.gada budžeta likumprojektu paketes ietvaros, taču pagaidām atturas atklāt, vai tēvzemiešu priekšlikumi varētu būt vērsti uz naturalizācijas apturēšanu vai būtisku ierobežošanu.
Pilsonības likums tā pašreizējā redakcijā ir spēkā kopš 1998.gada novembra, kad tika atcelti tā dēvētie naturalizācijas logi. Likuma grozījumi, kas atcēla naturalizācijas logus, stājās spēkā pēc tam, kad tie tika apstiprināti tautas nobalsošanā, kas notika vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām.
Saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes datiem no 1995.gada līdz šā gada septembra beigām Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ir ieguvuši nedaudz vairāk kā 132 tūkstoši cilvēku. Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 350 tūkstoši nepilsoņu.