LZS ir ap 1700 biedri. Uz kongresu bija izvirzīti 296 delegāti, un visi arī bija ieradušies. Pārsteigums bija tas, ka kongresu atklāja LZS jauktais koris, kas ir izveidots pērn augustā, un kura dibināšanas iniciatore ir Saeimas deputāte Dagnija Staķe, bet diriģenti - politiķes meita Marta Ozola un viņas vīrs Cosmos dalībnieks Jānis Ozols. A. Brigmanis, atgādinot, ka ZZS pērn uzvarēja pašvaldību vēlēšanās un ieguva 397 deputātu mandātus, gandarīts piebilda, ka «norietošās saules oranžo krāsu ir nomainījusi zaļā krāsa».
LZS ir lielākā ZZS dalīborganizācija, kas veido apvienību kopā ar Latvijas Zaļo partiju un ir noslēgusi sadarbības līgumu ar reģionālo partiju Latvijai un Ventspilij, kuru pārstāvji arī sveica kongresa delegātus. No valdības partijām apsveikumu bija atsūtījis tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle. Jau rakstīts, ka partiju pasūtītie pētījumi liecina par ZZS un TB/LNNK saderību. Vairāki kongresa delegāti Dienai atzina, ka viņiem nebūtu iebildumu pret sadarbību ar tēvzemiešiem, lai gan pašlaik ZZS jūtas tik spēcīga, ka tai nav nepieciešams vēl ar kādu apvienoties. Ar TB/LNNK varētu slēgt tādu līgumu, kāds ir ar Ventspils partiju, Dienai pieļāva LZS ģenerālsekretārs Indriķis Putniņš.
Izmaiņas partijas organizatoriskajā struktūrā tiek apsvērtas pēc Anda Kļaviņa un Gunta Vilnīša sāktās parak-stu vākšanas pret vadību, taču kongresā paraksti netika iesniegti un A. Brigmanim, kurš ir amatā jau 10 gadus, ļaušot nostrādāt līdz pilnvaru beigām 2011. gada martā. Abi parakstu vācēji Dienai apstiprināja, ka lielāko daļu no viņu ierosinājumiem A.Brigmanis ir solījis ņemt vērā, izņemot prasību, ka LZS valdē nedrīkst būt Saeimas deputāti un ministri. Priekšlikumi ir saistīti galvenokārt ar komunikācijas uzlabošanu starp LZS biedriem un vadību. A.Brigmanis teica, ka plānots izveidot partijas uzticības tālruni, uz kuru biedri varēs zvanīt, un, visticamāk, šos zvanus pieņems pirmais LZS līderis Aivars Berķis.
A. Brigmanis aicināja pāriet uz jaunu ekonomisko modeli, kas būtu balstīts uz zināšanām, jaunradi, augstu nodarbinātību un labklājību. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešamas papildu investīcijas izglītībā, kā arī jāveicina vietējā un starptautiskā kooperācija. LZS aicina paredzēt progresīvo ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākumiem to piemērojot no summas, kas ir lielāka par 1000 latiem. LZS piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem no 25% uz 15%. Partija vēlas panākt, lai zemnieku saimniecības varētu pārreģistrēties kā uzņēmumu ienākumu nodokļu maksātājas. Zaļo un zemnieku savienība neatkāpsies arī no tā, ka Latvijā ir nepieciešams izveidot otrā līmeņa reģionālās pašvaldības ar ne mazāk kā deviņiem apriņķiem.