Pret to, vai pašreizējais brīdis, kad starpbanku likmes ir sasniegušas vēsturiski zemāko līmeni, ir piemērots, lai peldošo likmi nomainītu uz piecu gadu fiksēto likmi, gan eksperti attiecas skeptiski: maksājumi draud krasi pieaugt.
Pagaidām neaugs
Lielākajai daļai Latvijas kredītņēmēju mēneša maksājumi tiek aprēķināti, pamatojoties uz īstermiņa Euribor likmi. Pērn novembrī tā bija sasniegusi 4,73%, bet patlaban trīs mēnešu Euribor veido 0,825%. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka tik krasu Euribor kritumu šogad veicinājušas Eiropas Centrālās bankas aktivitātes finanšu sektora likviditātes uzlabošanā, kas nodrošināja lielāku naudas resursu pieejamību bankām - tie tādējādi kļuvuši lētāki.
Eksperti ir vienisprātis: patreizējais Euribor līmenis jau ir bedres dibens, un vairāk tas nekritīsies, taču arī būtiski neaugs. Baudīt mazākus mēneša maksājumus Latvijas kredītņēmēji tādējādi varēs vēl vairākus mēnešus. «Lai gan gada beigās Euribor varētu palielināties, ņemot vērā vājos eirozonas ekonomiskos rādītājus un deflācijas spiedienu, būtisks eiro likmju kāpums nav gaidāms. Eiro bāzes likme tuvākā pusgada laikā diezin vai tiks palielināta, tādējādi Euribor likmes zemos līmeņos varētu atrasties līdz pat 2010.gada vidum,» paredz E.Rudzītis. Šai prognozei piekrīt arī Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis, kurš gan nenoliedz, ka tuvākajos mēnešos Euribor vēl «par kapeikām» tomēr varētu sarukt.
Vai brīdis, kad Euribor atkal sāks kāpt, varētu sakrist ar Latvijas ekonomikas augšupejas atsākšanos? Aizture varētu būt apmēram gadu ilga, spriež Z.Vaikulis, kurš atgādina: arī īstā krīze līdz Latvijai atnāca vairākus mēnešus pēc tam, kad tā bija pārņēmusi Eiropu un Ameriku.
Raustīties nav izdevīgi
Lejupslīdes periodā teorētiski būtu loģiski peldošo kredītu likmi mainīt uz fiksēto, taču pašreizējā situācijā šis risinājums diez vai strādās, uzsver Z.Vaikulis. Pāreja no mainīgās uz fiksēto likmi nenozīmē vienkārši matemātisku darbību, skaidro Swedbank IPS valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs. «Bankas, nosakot likmi klientam, ņem vērā gan klienta maksātspēju, gan naudas cenu, par kādu banka resursu var sagādāt klientam, - abi faktori pēdējā laikā ir būtiski mainījušies. Klientu risks ir pieaudzis ekonomisko apstākļu dēļ. Tas nozīmē, ka, pārskatot līgumu, šī likmes sastāvdaļa būs pieaugusi,» brīdina H.Švarcs. Piemēram, ģimenei ar 40 tūkstošu eiro kredītu, mainīgu likmi un 25 gadu atmaksas termiņu pāreja uz fiksētu piecu gadu likmi tagad nozīmētu mēneša maksājuma dubultošanos - no 250 uz 500 eiro. Pat ja klients iepriekšējos gados savas saistības apzinīgi kārtojis, ja viņa kredītlīgums tagad tiek grozīts, banka viņam piemēro daudz augstāku likmi, jo mainījusies situācija finanšu tirgos, skaidro Swedbank pārstāvis. «Pieaugušas bankas finansējuma izmaksas, būtiski palielinājušies Latvijas ekonomikas riski, kas ietekmē arī klienta risku,» - tā H.Švarcs.
Jāatlīdzina zaudējumi
Šis princips strādā arī pretējā virzienā - ja fiksētā likme tiek nomainīta pret mainīgo. Redzot, ka peldošā likme pēdējos mēnešos ir bijusi izdevīgs risinājums, ir klienti, kuri tagad izvēlas pāriet uz mainīgām likmēm, stāsta H. Švarcs. Taču viņu cerības uz to, ka tuvākajā nākotnē īstermiņa Euribor varētu vēl vairāk samazināties, visticamāk, nepiepildīsies, turklāt, grozot līgumu, tiks palielināta bankas pievienotā likme. Vēl jo vairāk: ja klients tagad vēlas pāriet no fiksētās uz mainīgo likmi, viņam bankai būtu jāatlīdzina tās zaudējumi, ko veido likmju starpība, uzsver Nordea finanšu eksperts Andris Lāriņš.
Fiksētās likmes atšķirībā no mainīgajām ir ļoti jutīgas pret negaidītiem paziņojumiem, stāsta A.Lāriņš. Patlaban piecu gadu Euribor veido 2,8%, bet, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai nākot klajā ar cerīgām prognozēm par eirozonas ekonomikas nākotni, tas divu dienu laikā var uzlēkt līdz 3%, kas ir būtisks sadārdzinājums. «Ilgtermiņa likme atspoguļo gaidas par nākotni,» piebilst A. Lāriņš.
Fiksētās - augstākas
Tā kā vidējais kredītņēmējs nekādi nevar būt «gudrāks par finanšu tirgu», eksperti tomēr iesaka cilvēkiem nenodarboties ar minēšanu, kura likme tuvākajos gados pieaugs un kura - saruks, bet gan pamatoties uz personīgajām vēlmēm un riska profilu. «Ja negribi riskēt un tavi kredītmaksājumi veido ap 40% no ienākumiem, likmi labāk nofiksēt. Ja klients ir gatavs riskam un kredītmaksājuma pieaugums kādā brīdī neapdraud viņa maksātspēju, var izvēlēties mainīgo,» principu iezīmē DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. H. Švarcs atgādina, ka pēdējos 10 gados piecu gadu likmes ir bijušas augstākas par trīs mēnešu likmēm 70-80% gadījumu.
Padoms visupirms vērtēt savu gatavību riskēt, nevis mēģināt uzminēt finanšu tirgus uzvedību attiecas gan uz tiem, kam kredītsaistības jau ir vairākus gadus, gan uz tiem, kas kredītu ņem patlaban. Tiesa, ja Euribor jauniem kredītņēmējiem patlaban ir ļoti labvēlīgas, tad bankas pievienotās likmes ir strauji pieaugušas. Piemēram, Swedbank tā tagad veido 1,5%-6%, savukārt SEB bankas likme - 2,5%-4,5%.