Meksikāņa ideja
Drēgns. No betona grīdas, šķiet, vēl vējo skābena smarža. Improvizētā birojā, ko veido mazs galdiņš un divi apbružāti krēsli, sēž biezā džemperī ģērbies pusmūža vīrs. V.Mickevičs vēl atceras, kā pie šīs centra ēkas piestāja piena mašīnas. Strādājot par meistaru Rīgā VEF Ēdināšanas kombināta Gaļas cehā, saikne ar dzimto vietu nepārtrūka. Pirms gandrīz 20 gadiem viņš ar ģimeni pievērsās zirgkopībai. Tepat, bijušās Baižkalna muižas vecajā stallī, turētajā ganāmpulkā šobrīd ir 13 rikšotāju. «Izjādes, vizināšanās, izbraucieni kāzās ar drošku,» uzskaita V.Mickevičs.
Diemžēl mazā uzņēmējdarbība apsīkusi. «Agrāk cilvēki divus trīs latus varēja atļauties, tagad vairs ne. No 15 bērniem uz jāšanas nodarbībām nāk tikai viena meitenīte.» Arī pārdot zirgus esot gandrīz neiespējami. «Cilvēki secina: jābrauc prom. Taču esmu «tur» bijis. «Tur» tu nevienam neesi vajadzīgs!» Divus gadus nostrādājis gadījuma darbos Anglijā un Īrijā, V.Mickevičs vēl pirms dižķibeles atgriezās Latvijā. TVT ideju viņam pasviedis uz izjādēm atbraukušais meksikānis Ernesto Barients.
Bet kāds var būt V.Mickeviča guvums no šāda veikala? «Labdarība,» smaida komunikablais vīrs. Uz viņa galda nolikto noteikumu otrais punkts vēsta, ka «20% no produkcijas tiek ieturēti par labu TVT darbiniekiem». Tomēr dzīvē starpniekam pienākas 10% atnesto lauku labumu: pa ķiploku galvai, burkānu vai kartupeļu kilogramam. Visu uzmanību veltīdami zirgiem, un dzīvodami starp Rīgu un Raunu, dārzus Mickeviči līdz šim neesot stādījuši. Lētāk bijis produktus pirkt no apkārtnes zemniekiem. Šogad, kad trūkst skaidras naudas, ir citādi.
Otrus 10% uz veikalu atnesto produktu kā simbolisku īres maksu saņem ēkas īpašniece, kas bijusi priecīga, ka no elektrības atslēgtās un neapkurinātās telpas nestāv tukšas. V.Mickevičs gan pieļauj: jau tā īso darbalaiku - otrdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās no plkst.11 līdz 15 - ziemā nāksies padarīt vēl īsāku. Citādi pats un pircēji sasalšot ragā.
Veiksmīgi darījumi
Pret radiopulksteni kāds grib ēdamo lata vērtībā, piemēram, kilogramu cukura. Ledusskapis Oka gadiem lietots ar pietāti, vēl nesen tam nomainīta saldētava, taču īpašnieces meita Rīgā sev nopirkusi jaunu un mammai tikusi viņas modernā tehnika. «Mūža draugu» sieviņa vēlas mainīt pret lauku labumiem - ķiplokiem, burkāniem vai kartupeļiem - divu latu vērtībā. Melnas ādas jakas saimnieks pretī gaida 62.lieluma džinsu bikses.
17.septembrī atvērtais veikals mūsu viesošanās dienā vēl tikai uzņem apgriezienus, taču tā dibinātājs ir pārsteigts par cilvēku atsaucību. Daudziem tas jau ir palīdzējis. V.Mickevičs stāsta par vīrieti, kurš no lauku mājām uz centru arvien nācis 40 minūtes, taču tagad četrreiz ātrāk atminas uz ilgi kārotā divriteņa, kas iemainīts pret ādas jaku un magnetofonu. «Zināju, ka cilvēkiem klājas grūti, bet nedomāju, ka tik grūti,» saka veikala saimnieks. «Daudzi nevar atļauties pat televizoru.» Ievērojamākais darījums noticis tieši ar lietotu vācu ražojuma tālrādi, kura saimnieks kārojis šīgada Cēsu puses deficītu - četrus maisus kartupeļu. Tos sarūpēt bijuši gatavi pieci cilvēki. Paveicies Laimonim Pilpem, kurš pieteicies pirmais.
Arī mēs esam sekmīgas maiņas liecinieki. «Šai ir dirka sānos, bet man vajag ar dirku pa vidu,» sauc Maija Azace, ienākusi veikalā ar padusē iespiestu izlietni. Pret kārotās konfigurācijas santehniku, ko atnesis kāds cits klients, viņa dod maisiņu ar sīpoliem un 15 kilogramus burkānu. «Šogad dikti labi auguši. 300 kilogramu jau pārdevu, varbūt jūs arī gribat?» viņa uzteic ražu. Izlietni ar «nepareizo» caurumu raunēniete labprāt mainītu pret medu vai ķiplokiem.
«Cilvēks no Meksikas ar ideju, kas pasaulē ir populāra, vērsās arī pie pašvaldības, un mēs teicām, ka savstarpēja maiņa ir ļoti pozitīva. Tas ir viens no veidiem, kā mazināt sociālo spriedzi. Tikai tā ir jāsaskaņo ar visām institūcijām,» TVT vērtē Raunas novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis. Vēl gan nav zināms, vai tikpat labvēlīgi pret veikala eksistenci attieksies Valsts ieņēmumu dienests, ar kuru V.Mickevičs vēl nav beidzis diskusiju. Ierēdņi skaidrojuši, ka šāda veida rūpals esot ārpus likuma, tāpēc jādomā, kādā veidā reģistrēties. «Tad visa labdarība beigsies,» par iespējamām maksām saka V.Mickevičs. Naudas viņam nav.