aprīlī no plkst. 11 līdz plkst. 14 Tātad šis būs gadījums, kad vārda tiešā nozīmē uzzināsim, kas ir keidžuni un ko tie ēd.
Kas tad ir keidžuni?
«Keidžuni jeb akadjeni ir emigranti no Kanādas, kuri dzīvo Amerikā un runā franciski. 1755. gadā briti viņiem lika pamest Kanādu. Emigranti apmetās dažādās vietās ASV, visvairāk - Luiziānā. 250 gadu franciski runājusī Amerika kļuva par angliski runājošu zemi, taču keidžunu mūzika un kultūra ir izdzīvojusi un joprojām ir labi pamanāma,» stāsta grupas vadītājs Vilsons Savojs. Viņa vadītā grupa spēlē gan oriģināldziesmas, gan arī tradicionālās dziesmas, taču nevis kopējot priekšgājēju vēsturisko izpildījuma manieri, bet gan mūsdienīgi atskaņojot vecās dziesmas. Grupa ir iemantojusi popularitāti spilgto šovu un pārdomātās programmas dēļ. Par to saņemti atzinīgi vērtējumi gan laikrakstā The New York Times, gan žurnālā Rolling Stone Magazine, kur grupa novērtēta kā «pēdējā laika labākā jaunā, enerģiskā un jautrā keidžunu grupa» un «labākais, ko var vēlēties sestdienas deju vakaram Lafīetā Luiziānā». Lai gan grupas dalībnieki ir vēl ļoti jauni un kopā muzicē tikai piecus gadus, viņi jau trīskārt nominēti Grammy balvai. Spilgtā, enerģiskā un ritmiskā keidžunu mūzika ir iekarojusi popularitāti ASV un ir ietekmējusi arī citus amerikāņu mūzikas žanrus - kantri un rokenrolu. Taču, kā norāda V. Savojs, ietekme ir abpusēja. «Mūsu repertuārā ir ne tikai keidžunu, bet arī no Āfrikas un dienvidu salām nākušo ieceļotāju kreolu mūzika, kā arī zaideko stila mūzika, kura sakņojas Luiziānas blūzā (dažkārt dēvētā arī par franču blūzu). Tajā tiek izmantoti Luiziānā raksturīgie mūzikas instrumenti - akordeons un veļas dēlis, ko mēdz iekārt kaklā un izmantot par skaņu rīku. «Mēs esam galvenokārt keidžunu grupa, jo tās ir mūsu pašu saknes. Taču mums patīk spēlēt arī zaideko stila mūziku. Mums patīk nospēlēt dažas zaideko melodijas un ritmus, parādot klausītājiem atšķirību.» V. Savojs uzsver: «Mēs spēlējam tradicionālo mūziku - dziesmas, kuras radās un bija populāras pirms 50, 60 vai 70 gadiem. Taču mēs nespēlējam tā, kā tās skanēja toreiz. Laiki ir mainījušies, un mums ir jauni instrumenti - bungas, basģitāra un elektriskā ģitāra. Esam jauni cilvēki un tā arī interpretējam keidžunu mūziku, kuras tradīcijās esam izauguši. Tā ir tradicionālā mūzika, taču skan mūsdienīgi - mazliet enerģiskāk, nevairoties no dažādām ietekmēm, ieskaitot blūza un kantrimūzikas garu. Tas gan, dziesmas joprojām dziedam franču valodā, taču ietekmējoties no visu veidu mūzikas, kāda vien skan mūsdienu Luiziānā.»
Vistiešākie mantinieki
Izrādās, visi pieci The Pine Leaf Boys mūziķi ir vistiešākie keidžunu kultūras mantinieki. «Visi esam nākuši no Luiziānas dienvidiem. Es piedzimu Junisā, citi puiši ir no Lafīetas, kur tagad dzīvoju arī es. Šo reģionu sauc Akadiena, un to uzskata par keidžunu zemi. Mans tēvs Marks un māte Anna Savoja ir pazīstami mūziķi, keidžunu kultūras kopēji. Mans tēvs arī izgatavo akordeonus, bet māte uzrakstījusi grāmatu par keidžunu mūziku un kultūru,» stāsta V. Savojs. Arī pārējie grupas dalībnieki jau kopš bērnības bijuši keidžunu mūzikas lokā, ko klausījušies un spēlējuši jam sessions improvizāciju vakaros. Pirms diviem gadiem grupas sastāvs esot mainījies, iegūstot divus lieliskus mūziķus - Tomass Deivids ir basists jau otrajā paaudzē, savukārt vijolnieks Kortnijs Greindžers nāk no, iespējams, visslavenākās keidžunu ģimenes Balfiem (The Balfa Brothers). Luiziānā atrasts arī grupas jocīgais nosaukums, kas tulkojumā skan Priežlapas puiši. «Reiz, kad ar basistu pirmoreiz mūžā atskaņojām Ziemassvētku korāļus, Luiziānā mums par brīnumu sāka snigt. Tur nekad nesnieg, bet šajā neparastajā dienā sniga. Palūkojos uz tuvējo priedi un ieraudzīju, ka tā salapojusi - priedes zaram bija uzkritis blakus esošā lapukoka zars. Arī to drīz pārklāja sniegs, tas viss kopā bija unikāli. Atceļā uz mājām iedomājos, ka tas būtu jauks grupas nosaukums. Tas rosinātu cilvēkus jautāt - ko tas nozīmē, kāpēc? Izmēģinājām 2004. gadā - tas darbojās! Vēl tā atgādinām, ka ne jau nosaukums ir svarīgs, bet gan mūzika, ko spēlējam. «Mēs spēlējam mūziku, kas mums pašiem patīk, un priecājamies, redzot deju placī visu paaudžu ļaudis,» tā V. Savojs par grupu, kuru uzskata par tiltu, kas savieno paaudzes. Luiziānā tas esot kas īpašs, jo «nav grūti patikt jauniešiem, taču ja mūsu muzicēšanu akceptē cienījama vecuma luiziānieši - ziniet, tieši viņi ir cietais rieksts. Un, ja redzi, ka tavas mūzikas pavadījumā dejo sirms vīrs, tas nozīmē, ka tu spēlē pareizi.
Koncerti
The Pine Leaf Boys (ASV)
Kultūras centrā Imanta Rīgā 7. aprīlī plkst. 19. Ieeja bez maksas.
Kinoteātrī Rīga 8. aprīlī plkst. 19. Biļete Ls 3, skolēniem, studentiem, pensionāriem, invalīdiem Ls 2 (kino Rīga kase un Biļešu serviss). Latviešu biedrības namā Daugavpilī 9. aprīlī plkst. 19. Ieeja bez maksas