Uz turnīra otro spēli treneris Jūliuss Šuplers veica četras sastāva izmaiņas, vienu - piespiedu kārtā. Kanādiešu centra uzbrucējam Maiklam Iguldenam pret Ilves ripa bija trāpījusi pa kāju, nekas nopietns neesot, tomēr piesardzības labad Iguldens palika malā. Viņa prombūtnē iespēja sevi apliecināt pirmajā maiņā pavērās 21 gadu vecajam komandas jaunpienācējam Andrim Džeriņam, un jau pirmajā pieskārienā ripai viņš to arī izdarīja (1:0). Jāatzīst, ka uzdoto labo toni jaunākais brālis Džeriņš noturēja visu spēles laiku, un ar viņu centrā pirmā maiņa izskatījās pat bīstamāka nekā turnīra pirmajā mačā ar Iguldenu. Vienīgi pie ripas izcīnīšanas iemetienos Andrim vajadzētu piestrādāt un jābūt arī uzmanīgākam. Nevērīga Sergeja Mozjakina ķeksēšana komandai «maksāja» trešo vārtu zaudējumu.
Ātrāka un mobilāka iesākumā izskatījās arī visa Dinamo komanda. Par labu psiholoģisko dopingu kalpoja ar Aldaris atbalstu īstenotā akcija, pirmajā līmenī centra sektoros sēdošos līdzjutējus ietērpjot vienādos tumši sarkanos kreklos. Katrā ziņā atšķirībā no spēles ar Ilves jau no pirmajām minūtēm Dinamo ieslēdza citus ātrumus, un krietni uzlabojās saspēle. Sapratnes paraugstundu otrā perioda sākumā nodemostrēja Aleksandrs Ņiživijs ar Sandi Ozoliņu, divatā demoralizējot Atlant aizsardzību. Šī iemestā ripa (3:0) un tūlīt pēc tam pieprasītais viesu pusminūtes pārtraukums gan krasi izmainīja spēles ritējumu. No spēles vidus pakāpeniski pieauga spiediens uz Dinamo vārtiem, turklāt viesi uztaustīja Martina Pruseka vājību - pāragri krist uz ceļiem. Visas četras ripas ielidoja augšējā vārtu stūrī. Pirmajā periodā vārtsargs Edgars Masaļskis, krītot atmuguriski uz ledus, sasita asteskaulu, tāpēc notika vārtsargu rokāde. Pēc pirmās informācijas Edgaram nekas nopietns neesot. Bet astoto uzvaru pēc kārtas pārbaudes spēlēs ļāva izcīnīt Mārtiņa Cipuļa ātrums un Aleksandra Ņiživija snaipera dotības. Par Cipuļa nogāšanu tika piešķirts «bullītis», kuru realizēja Ņiživijs.
Pirmajā spēlē Lokomotiv ar 6:0 sagrāva Ilves.