Novecojis likums
Patlaban spēkā esošā Eiropas Savienības direktīva (pieņemta 1992.gadā) paredz, ka visās ES valstīs sievietēm pienākas 14 nedēļu pēcdzemdību atvaļinājums. Dažās valstīs kopējais atalgotais vai daļēji atalgotais atvaļinājums ir krietni garāks, ieskaitot Latviju un Zviedriju, bet citās ne uz ko lielāku par nepilniem četriem mēnešiem sieviete nevar cerēt.
V.Špidla ir pārliecināts, ka direktīva ir morāli novecojusi un darba devējiem mātēm jāpiešķir 18 nedēļu atvaļinājums. ES valstu valdības var nolemt atvaļinājumu vēl vairāk pagarināt, maksājot mātēm bērna kopšanas pabalstu.
Turklāt komisārs grib ieviest arī divu nedēļu atvaļinājumu tēviem un papildu garantijas, ka sieviete netiks atlaista no darba pēcdzemdību atvaļinājuma laikā vai drīz pēc tā.
Taču EP konservatīvā spārna deputāti ir citās domās. Britu deputāts Filips Bušils-Metjūss BBC teica, ka jaunais likums ir «drauds uzņēmējiem». «Mazajiem uzņēmumiem būs ļoti grūti atļauties šos papildu izdevumus. Tie var pārdomāt, vai vispār pieņemt darbā jaunas sievietes.» Konservatīvais spārns patlaban grozījumus ir bloķējis. Iespējams, direktīvas pieņemšana tiks atlika uz nākamo parlamenta sasaukumu.
Kortizola marināde
Viens no argumentiem garākam atvaļinājumam ir personiska, individuāla kontakta svarīgums bērna agrīnajā attīstībā. Šo aspektu akcentē arī pētnieki, kuri sākuši pievērst uzmanību bērnudārza aprūpes ietekmei uz bērnu attīstību. ASV pētījumi rāda, ka bērniem, kuri agrīnā vecumā (līdz trim gadiem) lielāko daļu laika pavadījuši bērnu aprūpes iestādē, ir trīs reizes lielāka iespēja vēlāk ciest no agresivitātes, cietsirdīgas izturēšanās pret vienaudžiem, citu mantas tīšas bojāšanas un nekontrolētas raudāšanas.
Līdzīgus secinājumus izdarījuši britu valdības pētnieki - institucionalizētā dienas aprūpē nodotie bērni mēdz būt «atsvešināti, pasīvi un nomākti». Pārbaudot stresa hormona - kortizola - līmeni bērnu smadzenēs, konstatēts, ka pēc dienas, kas pavadīta bērnudārzā, bērniem kortizola līmenis ir paaugstināts. Bērniem, kuru smadzenes pirmajos dzīves gados ir bijušas pārsātinātas ar kortizolu, ir daudz lielāks risks vēlāk piedzīvot emocionālas un sociālas problēmas.
Psihologs Stīvs Bidalfs brīdina, ka sabiedrībās, kur sievietes izjūt lielu spiedienu atgriezties darbā pēc iespējas agrāk un nevar atļauties nestrādāt, ir risks, ka «izaugs neiejūtīgāku, skumjāku un agresīvāku bērnu paaudze». Viņaprāt, kvalitatīva aprūpe bērnudārzā nav iespējama. Tā ir glancēto žurnālu fantāzija.
Grāmatas 21st Century Boys autore Sū Pālmere rakstā The Times atstāsta kādu epizodi parkā - autore bija izvedusi pastaigā suni un uzdūrās trim bērnudārza audzinātājām, kurām, tāpat kā viņai, rokās bija pavada. Taču pavadas galā bija nevis suns, bet katrai trīs mazi bērni, kuri klupdami krizdami soļoja pa taciņu. «Pieņemu, ka viņu vecāki bija darbā un pelnīja naudu, lai samaksātu par bērnudārzu, kurš viņu bērniem nodrošina mazāku personisku uzmanību, nekā saņem mans suns.» S.Pālmere atgādina, ka paiet 1000 dienu līdz brīdim, kad zīdainis pārtop staigājošā, runājošā bērnā, kas grib izzināt pasauli. «Taču viņa izziņas spēja ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, cik personiska ir bijusi aprūpe.» Bērnam vajadzīgs personisks kontakts, nevis, S. Pālmeres vārdiem, «kortizola marināde». Vecāki var strādāt nepilnu laiku, strādāt mājās vai atrast citu «pieķeršanās subjektu» - tā var būt klasiskā vecmāmiņa, radinieks vai arī auklīte.