Rasols. Bet ar jēgu
Kās atrast īsto atslēgu jubilejas programmai 30. un 31.oktobrī? - jautāju Uldim, kurš kopš 2000.gada turpina tēva iesākto darbu. «Es par to domāju pusotru gadu,» viņš atzīstas. «Diemžēl dārdzības dēļ nācās atteikties no sākotnējās idejas - sagaidīt saullēktu kopā ar skatītājiem brīvā dabā. Iedomājies, ka lec saule un visi kliedz: Ave sol - Esi sveicināta, saule! Taču uzreiz sākās: cik maksās brīvdabas skatuve, skaņa, transports?» Notikums pārcelts uz rudeni, atgriežoties pie koncerta modeļa. «Taču mēs vienmēr drīkstēsim dziedāt par Sauli!» Koncerta pirmajā daļā skanēs latviešu tautasdziesmas par sauli Jēk.Graubiņa, T.Ķeniņa, P.Plakida, Em.Melngaiļa un S.Mences apdarē. Vienu no tām - Jēk Graubiņa Tek saulīte tecēdama - koris dziedājis savā pirmajā lielajā starptautiskajā konkursā rietumos Areco 1974.gadā, kur ieguva galveno balvu. Būs arī kārtējais pirmatskaņojums - Ērika Ešenvalda Soļi. Otrajā daļā skanēs kora zelta repertuārs, kuru izvēlējušies tā bijušie dziedātāji. «Katram ir kāda dziesma, kas īpaši iesēdusies atmiņā. Anita Garanča visu pasauli piedziedājusi ar Paula Dambja Ar brālīti dancot gāju. J.Karlsona ciklu Neslēgtais gredzens dziedājām vairākos konkursos. Rasols? Jā. Bet ar jēgu,» saka U.Kokars, kurš pats sāka kā Ave sol dziedātājs. Viņš atminas, kā vēl bērnībā sagaidījis vecākus lidostā no pusotra mēneša ceļojuma pa Brazīliju: koris ar čemodāniem rokās turpat lidostā nodziedājis jaunieguvumu makumbu (tā iesaukuši ritmiski vitālo brazīliešu dziesmu Rīta zvaigzne).
Jubilejas koncertos diriģēs visi trīs Kokari un Mārtiņš Klišāns, kurš jau divus gadus ir kora štata diriģents. Nebēdājot par krīzi, U.Kokars pats pielicis roku lielā ekrāna izgatavošanā - uz tā tiks rādīti ilggadējās TV mūzikas žurnālistes un Ave sol dziedātājas Maijas Amoliņas sagatavotie dokumentālie videoklipi no kora un tā diriģentu dzīves. Jubilejā īpaši paredzēts atgādint par Ave sol dziedātājiem, kuriem koris kļuva par tramplīnu solistu karjerai. Viņu vidū ir Ingus Pētersons, Elga Brahmane, Rita Trence, Armands Siliņš, Gunta Davidčuka un Annija Putniņa. Kad viņa pirmoreiz ar kori devās uz ārzemēm, vēl vajadzējis vecāku atļauju! U.Kokara spilgtāko atmiņu virsotnē vēl joprojām ir klausītāju ovācijas Francijā, tās pēc Mocarta Rekviēma (kopā ar poļu orķestri) atskaņojuma ilgušas 22 minūtes. Kora veterāni tagad tikai pasmejas, kā 70.gadu beigās Filipīnās sagaidīti ar plakātu «Krievi nāk!». Vēlākos laikos, jau pa mobilajiem tālruņiem sazvanīti ilgajās koncertturnejās, pat īsti neattapuši, kurā valstī atrodas! Bet maestro Imants Kokars tikai rāmi rezumē: viss mans mūžs ir Ave sol!
Atdot spožumu
U.Kokars atklāj, ka jubilejai ir īpašs virsuzdevums: «Gribējām atkal pievērst sabiedrības uzmanību zālei Ave sol, kuru 1987.gadā atklājām ar klausītāju pārpildītu koncertu sēriju. Pēdējos gados tā palikusi nomaļus koncertdzīvei. Laiks atkal to celt gaismā, lai ieskanas!» Šajā zālē sākts ar padomju laikiem neparasto garīgās mūzikas programmu Ave Maria, te pašā atmodas sākumā tika atskaņota visā okupācijas laikā aizliegtā Lūcijas Garūtas kantāte Dievs, Tava zeme deg!. Tagad šis nams - Pētera Pāvila baznīca - ir kora ikdienas mājvieta. Ierodoties, dziedātāji paņem krēslu, notis no personiskās nošu lādītes un dodas uz skatuvi. Nejauša, bet zīmīga sakritība - arī jubilejas koncerti ir tajos pašos datumos, kad koris koncertos atklāja koncertzāli Ave sol. Kāpēc šis koris ir jauna ēra mūsu mūzikā? Tas radās kā atbilde komponistiem, kuri žēlojās, ka nav tāda kora, kas varētu nodziedāt to, ko viņi gribētu rakstīt. Ave sol bija pirmais kamerkoris un deva impulsu kamerkoru kustībai visā Latvijā un kaimiņvalstīs. Paši Kokari par visnozīmīgāko kora sazarotajā daiļradē uzskata kopīgo ilggadējo veikumu - Latviešu kormūzikas antoloģiju, kuras 12 sējumos 3328 lappusēs publicētas 93 autoru 657 dziesmas un izdota izlase 12 kompaktdiskos.