LPS turpina darbību arī pēc jauno novadu vēlēšanām, jo tajā savu dalību ir apstiprinājušas visas 109 jauno novadu domes un deviņas lielās pilsētas, starp kurām ir arī Rīga. Iepriekš tieši Rīgas mērs bija viens no LPS priekšsēža vietniekiem, tagad lielās pilsētas šim amatam deleģēja Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS). Par otru vietnieku ievēlēts Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs. A.Šlesers pieprasīja trīs mēnešu laikā panākt vienošanos ar LPS par Rīgai pieņemamiem «spēles noteikumiem», jo to neapmierina tas, ka 720 000 rīdzinieku LPS kongresā var pārstāvēt tikai septiņi Rīgas domnieki. Novadu pašvaldību kolēģi to bija uztvēruši kā veto tiesību prasīšanu Rīgai. Rīgas vicemēra nemieru bija izraisījis pat tas, ka «tūristi vispirms ielido Mārupes pagastā un tikai tad ierodas Rīgā». A.Šlesers noskaņots aktualizēt savu ideju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp Rīgu un Pierīgas pagastiem, kuros nodokļus maksā Rīgā strādājošie.
Pārējo pašvaldību aktualitāte ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kuru nākamajā nedēļā sāks skatīt Saeimas komisijas, jo tas ir saistīts ar nākamā gada pašvaldību budžetu sagatavošanu. LPS kongresa delegāti aicināja valdību veselības aprūpi un izglītību līdz krīzes pārvarēšanai noteikt par prioritāti, to ņemot vērā arī nākamā gada valsts budžeta sagatavošanā. A.Jaunsleinis runā uzsvēra arī nepieciešamību visām pašvaldībām nodrošināt pieeju ES fondu līdzekļiem, kā arī izteica nožēlu, ka Latvija nav pratusi aizstāvēt savas nacionālās intereses sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. LPS priekšsēdis, tāpat kā vēl vairāki runātāji, norādīja, ka mūzikas un mākslas skolas «ir saistītas ar mūsu nacionālajām tradīcijām, ko varbūt cilvēkiem no ASV ir grūti saprast, bet mums tās ir ļoti svarīgas».
Pašvaldībām ir uzticēta ne tikai šo izglītības iestāžu darbības nodrošināšana, bet arī rūpes par piecus un sešus gadus veco bērnu mācībām, un pat atlaišanas pabalstu izmaksāšana no darba atbrīvotajiem pedagogiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) Dienai atzina, ka skolotāji ir pašvaldības darbinieki, taču, viņaprāt, valsts pienākums ir nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu. Tāpēc ministrija lūgs valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt tam nepieciešamo summu. Kongresā uzstājās septiņi ministri, taču uz debatēm palika tikai E.Zalāns. Pašvaldību vadītāji uzsvēra nepieciešamību mazināt birokrātiskos šķēršļus un atteikties no neskaitāmajiem normatīviem, kas apgrūtina pašvaldību darbu. Arī tam pašvaldību ministrs piekrita, tas atspoguļojoties viņa valsts pārvaldes reformu plānā, kuru viņš zālē pasniedza Valsts prezidentam Valdim Zatleram.