Protams, civilizācija atstāj zināmu un neizbēgamu nospiedumu apkārtējā vidē, bet tam jau nav obligāti jābūt pēc būtības postošam. Tālab arī ieviests termins «ekoloģiskā pēda», proti, nosacīts nospiedums, kvadrātmetros un kubikmetros izmērāms zemes, ūdens un gaisa daudzums, ko mēs katrs saskaņā ar savām vajadzībām patērējam jeb ar savu eksistenci «ieminam» vidē. Vienvārdsakot, pirms speram nākamo soli pretenzijās uz kaut kādu vajadzību un spēšanu, jātur prātā pēdas nospiedums, ko tas radīs, un jāapsver: vai man tiešām to vajag? Un vai man un apkārtējai videi tiešām ir reālas iespējas šādu vajadzību apmierināt? Bet par neprātīgiem vides piepēdotājiem jāsaka, ka tiem ir pēda prātā citā nozīmē - tāds kārtīgs, trekns kirzas zābaka protektora nospiedums smadzenēs.
Šāds defekts acīmredzot ir vismaz daļai no jaunajiem Daugavas racējiem, kuriem leģendāro dzīvnieciņu - zaķa, kurmja un citu - teiksmainais veikums šķiet neizteiksmīgs un viņu mūsdienīgi akūtajai vajadzībai savienot Daugavu ar Dņepru neatbilstīgs. Neatlaidīgie šā projekta bīdītāji pēdējā laikā pēdo arī Latvijas un Baltkrievijas politikas paklājus, un, ja šai murgainajai idejai pašā tās saknē, proti, Daugavas grīvā un Rīgā, netiks pateikts skaidrs un vismaz tikpat trekns «nē!» kā viņu prātus traumējušā kirzinieka pēda, tad nav zināms, cik lielu demagoģijas un nejēdzīgas, liekas ažiotāžas staignāju viņi mīcīdamies vēl piebradās. Vai varam to atļauties, kad laiku un uzmanību vajadzētu veltīt daudz kam konstruktīvam?
Pagaidām valdība klusē, tāpat par Daugavas racēju cerēto elektrostaciju būvi nav izteicies šāda scenārija gadījumā iesaistāmais Latvenergo, nogaidošu pauzi ietur arī tautas vairākums. Lielākoties tāpēc, ka iecere ir pārāk murgaina, lai, izņemot pašus iekarsušos prātus, tā kādam šķistu realizējama kaut pirmās kārtas projekta līmenī. Tauta dumpojas, piemēram, pret Ziemeļu koridoru Rīgā, jo, kaut ar iespaidīgiem iespējamajiem zaudējumiem, to pilsēta vēl varētu kaut kā «norīt». Turpretī Daugavas- Dņepras ūdensceļš idejas līmenī ir tāds kā apakšprojekts zemeslodes pārcelšanai uz citu galaktiku un attiecīgi normāla cilvēka ikdienas problemātikā neierakstās. Tas gan nenozīmē, ka šādiem fantasmagoriskiem sapņojumiem būtu jāļauj pilnīgi brīva vaļa. Gluži pretēji: tiklīdz tie ieklīst valsts varas gaiteņos, tiem jādod skaidrs pretspars, lai lieki netracinātu tautu, starptautisko sabiedrību un novērstu briestošu afēru.
Kaut, salīdzinot ar Jaunā zīda ceļa ambīcijām uz Baltijas un Melnās jūras savienošanu, a/s Enerģētika un ūdens transports pašreizējās pretenzijas ir sarukušas, Daugavas kuģošanas bīdītājam Uldim Pumpuram būtu jādara, kas solīts: «Ja projekts apdraudēs vidi, to nekavējoties pārstrādāsim vai pat atmetīsim.» Projekts vidi apdraud - tas ir skaidrs. Ja Pumpura kungs domā izlāpīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma uzticēšanu kādai SIA un sacīt, ka eksperti dod zaļo gaismu, tad tā ir viņa un viņa «ekspertu» problēma. Pazīstam šādus novērtētājus jau no nekustamā īpašuma burbuļa laikiem. Nedrīkst pieļaut, ka scenārijs atkārtojas topošā Daugavas kuģošanas burbuļa gadījumā.
Savukārt entuziastu piesauktie ekonomiskie labumi līdz ar ļaunumiem, kurus tie atsvērs, ir demagoģiski. Var jau bārstīt populistiskas frāzes, ka «valdība ir bezatbildīgi sagrābusies miljardu kredītus no SVF», kā dara Pumpurs, tikai tām nav jēgas, jo starptautiskā aizdevuma nepieciešamību Latvijai šobrīd vairs neapšauba neviens vērā ņemams vērtētājs. Runājot par kuģošanas entuziastu apņēmību «audzēt kopproduktu un vairot nodokļu ieņēmumus, lai tos kredītus kādreiz arī varētu atdot», nepavisam nav skaidrs, vai viņu projekts ko reālu šai ziņā paveiks. Solītie 100 tūkstoši jauno darbvietu Daugaviņas Māmuliņas krastos ir tipisks no pirksta izzīžamais cipars. Un par kādu cenu tas plānots? Par tādu, ka Daugava no Likteņupes kļūtu par Liktenīgo upi? Paldies, bet laikam gan šoreiz ne. Ja kādai tautas daļai tik ļoti imponē apaļi solījumu cipari, lai ievēl Aināru Šleseru otrreiz Rīgas domē: pirmā termiņa sākumā solītos 50 tūkstošus jaunu darbvietu pareizinot ar divi, sanāk tieši Daugavas racēju solītais skaitlis.