Patlaban tiek plānots, ka 2012.gadā Latvija spēs nodrošināt 3% budžeta deficītu, gadu vēlāk notiktu sagatavošanās un 2014.gadā tiktu ieviests eiro, aģentūrai LETA skaidrojis premjers Valdis Dombrovskis (JL) un piebildis, ka jau tagad tiekot veiktas attiecīgās izmaiņas Latvijas ekonomikas izaugsmes un atjaunošanas programmā.
To, ka Latvija eiro varētu ieviest agrākais 2014.gadā, atzinusi Latvijas Banka (LB). Saskaņā ar tautsaimniecības stabilizācijas programmu, ko 2008.gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība un starptautiskie aizdevēji, eiro ieviešana varētu notikt 2012.-2013.gadā. «Šī pro-gramma saskaņā ar valsts budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas šonedēļ apspriests ES finanšu ministru sanāksmē, diemžēl nav reāla. Kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni jeb 3% no iekšzemes kopprodukta šobrīd paredzēts sasniegt vien 2012.gadā, kas ļauj eiro ieviest ātrākais 2014.gadā,» teikts ceturtdien izplatītajā paziņojumā presei.
LB aicina valdību noteikt eiro ieviešanas datumu: «Neskaidrība par eiro ieviešanas laiku savukārt rada neziņu, nedrošību kā uzņēmējos un iedzīvotājos, tā investoros, kas kavēs ekonomikas atkopšanos un nākotnes iespējas. No tā cieš kā darba devēji, tā ņēmēji, arī valsts budžets. Tādēļ valdībai, iezīmējoties skaidrākai ainai par globālās un Latvijas tautsaimniecības atkopšanās izredzēm un budžeta deficīta samazināšanas iespējamiem scenārijiem, pie pirmās izdevības ir skaidri jānosprauž Māstrihtas kritērija sasniegšanas mērķa laiks un tas jāīsteno sadarbībā ar sociālajiem partneriem.»
Premjers pieļāva, ka valdība varētu arī pieņemt konkrētu lēmumu, ka eiro tiek ieviests 2014.gadā, kaut gan tas izrietēšot no izmaiņām Latvijas ekonomikas izaugsmes un atjaunošanas programmā.
«Slikti būs, ja Lietuva un Igaunija pievienosies eiro zonai ātrāk par Latviju, tas veicinās kaimiņvalstu attīstību un nostādīs tās labākās finansiālās pozīcijās attiecībā pret Latviju. Tās piesaistīs vairāk ārvalstu investīciju, kuras varētu palaist garām Latvija. Tas nozīmē, ka mūsu ilgtermiņa attīstības iespējas ievērojami samazināsies,» uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.