Šīm nozarēm, pēc EM ieceres, turpmāk jākļūst par priviliģētām izglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas finansējuma sadalē. Jau iepriekš ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) Dienai uzsvēris, ka valstij būtu jāfinansē studijas tikai tajās nozarēs, kas ir prioritāras valsts ekonomikai, pēc šī principa sadalot arī naudu pētniecībai un pasniedzēju algošanai, kā arī jādrošina, lai bezdarbnieku mācībās sagatavo Latvijas uzņēmējiem nepieciešamākos speciālistus.
EM iecerējusi atsevišķi atbalstīt tos uzņēmumus, kas neietilpst prioritārajās nozarēs, bet strādā ar augstām tehnoloģijām un ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Izvērtējot to spēju ražot šādus produktus, kā arī konkurētspēju eksporta tirgos un darba ražīgumu, ministrijas projekts sola pēc šiem kritērijiem labākajiem priekšrocības valsts garantiju iegūšanā, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadalē un nodokļu atlaižu piemērošanā. Šie paši kritēriji tiks piemēroti arī prioritāro nozaru uzņēmumiem, tādējādi atbalstāmo uzņēmumu saraksts veidosies pēc vienotas punktu sistēmas.
Prioritārās nozares ir daļa no Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna, kura pamatā ir pārorientēšanās no iekšējā patēriņa uz peļņu no eksporta. Diena jau rakstīja, ka lielākie riski, ko eksperti saskata prioritāro nozaru noteikšanā, ir to iespējamā neatbilstība eksporta tirgu pieprasījumam pēc krīzes.
Otrdienas valdības sēdē, kur tika prezentēts EM plāns, lielākos pārmetumus A.Kamparam nācās uzklausīt tieši par transporta un sakaru nozares izslēgšanu no prioritāšu saraksta. Ministrs apsolīja apspriest šīs nozares atkārtotu iekļaušanu sarakstā vēl līdz augusta konferencei. Sēdē kā piedāvājums izskanēja sarakstā iekļaut arī medicīnas pakalpojumus, veicinot ārzemnieku ārstēšanos Latvijā, kā arī priekšlikums atteikties no prioritāšu definēšanas vispār, ko A.Kampars noraidīja.