Krišs Salmanis par personālizstādi Pazudušie izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa. Raitis Šmits: «Krišs Salmanis savos darbos prot izcili apvienot poētisku tēlainību un smalku ironiju, kas nekļūst brutāla. Autors veiksmīgi prot izvairīties no tikai asprātīgu konstruktu radīšanas.» Alises Tīfentāles raksturojumā «mākslinieka darbi mūsdienīgā izteiksmes formā pauž to pašu mūžseno eksistenciālo vēstījumu par Sīzifu, pilnībā izvairoties no pārmērīga patosa vai sentimenta».
Imants Lancmanis par izstādi Piektais bauslis. Gleznu cikls «Revolūcija un karš» Kara muzejā. Mākslas zinātniece to vērtē kā konceptuālāko izstādi, kas redzēta pēdējo gadu laikā: «Smalks gleznotāja darbs, nopietns pētnieka skats, aizrautīgs simbolisku tēlu veidojums, izvērsts skaidrojums - arī tekstuāls, ieturot tās pašas didaktiski romantiskās, teatrālās stilistikas principus.» Elita Ansone: «Alegoriskais astoņu gleznu cikls par revolūciju un kara absurdo dabu iemieso autora pacifistisko dzīves filozofiju. (..) Ievērības vērta ir mākslinieka konsekvence strādāt glezniecības klasikas stilistiskajās izpausmēs, kas it kā demonstrē principiālu konfrontāciju ar laikmetīgo mākslu.»
Andris Eglītis par izstādi Lietu kārtība izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. Laima Slava: «Izstāde pārliecina par autora pastāvīgo iekšējo modrumu un dzīvojamās dzīves atvērtību radošiem atklājumiem, liekot lietā spožus gleznotāja - kolorista dotumus un konceptuālu skatu.» «Andris Eglītis ir kā zemnieks stabili pie zemes savā izstādes tēlniecības daļas monumentālajā pabeigtībā (..) Lietu kārtība ir mēģinājums caur mazāka izmēra realitātes fragmentiem gleznās un monumentālāko tēlniecības sadaļu radīt kopības vai Visuma iespaidu, kur viss ir viens vesels,» - tā Ieva Kulakova. Jegors Jerohomovičs, novērtējot gleznotāja stila attīstību, «sižetiski piesātinātās gleznas precīzi pārdomātajā un strukturētajā iekārtojumā» salīdzina ar ikonām.
Leonards Laganovskis par jaunajiem darbiem Latvijas metrs un Šekspīrs - viss vienā no izstādes Normāli! izstāžu zālē Arsenāls.
Raitis Šmits: «Leonards Laganovskis savos jaunajos darbos veiksmīgi turpina konceptuālo tradīciju un saturiski trāpīgi komentē sev apkārt esošo sociumu.» Jānis Taurens pievērš uzmanību pasaules mākslas kontekstam: «Latvijas metrs semantiskā lauka ziņā ir vispiesātinātākais (sākot kaut vai ar Mela Bohnera «mērījumu darbiem» un beidzot ar Vitgenšteina refleksijām par metra etalonu Parīzē».
Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā mākslas zinātnieces Elita Ansone, Laima Slava un Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe Alise Tīfentāle, laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs un LMA asociētais profesors Jānis Taurens.