No pirmajā spēlē redzētā atšķīrās gan Latvijas komandas pamatpiecnieks (brāļi Valteri, Kalve, Kambala un Biedriņš), gan arī spēles saturs. Izpaliekot trīspunktnieku koncertam, pirmajās minūtēs rezultāts auga lēnāk, toties izteiktāk bija redzams akcents uz centra spēlētāju tandēma pilnvērtīgu izmantošanu. Iznāca labāk nekā pirmajā mačā, tomēr šajā jomā iespēju progresēt vēl ir daudz.
Kamēr latvieši uzņēma pilnus apgriezienus (īpaši uzbrukumā), zviedri spēja noturēties līdzās (12:12 - 7.minūtē). Pēc tam mājinieku uzbrukumi kļuva aizvien ātrāki un precīzāki, bet aizsardzība - agresīvāka. Īpaši veiksmīgi otro vakaru pēc kārtas tika aizvadītas otrā puslaika pirmās minūtes, kad Sanda Valtera trīspunktnieki, Kaspara Kambalas aktivitātes zem zviedru groza un visas komandas prasme izmantot savus trumpjus Latvijas pārsvaru strauji pieaudzēja līdz 20 punktiem (50:30 - 23.).
Ofensīva apsīka tikai ceturtajā ceturtdaļā, kad pēc vairākām spēlētāju maiņām septiņās minūtēs neizdevās gūt ne punkta. Aizsardzība gan turējās braši, tomēr zviedriem izdevās mazliet samazināt rezultāta starpību (67:54). Taču šādi viegla apjukuma brīži pārbaudes mačos ir pat noderīgāki par vispārējiem iedvesmas uzplūdiem.
Krīze tika pārvarēta, un pēc abpusējas vienošanās spēlētajā piektajā ceturtdaļā noteikumus laukumā atkal diktēja latvieši - līdz pat 87:56 (turklāt bez pamatspēku palīdzības). Valstsvienības sastāvā debitēja Jurijs Aleksejevs, punktu guvējos pierakstījās arī Rolands Freimanis un Edgars Jeromanovs. Tomēr izskatās, ka šai trijotnei būs grūti uzvarēt cīņā par vietu komandas divpadsmitniekā, kuru jau pirmās pārbaudes spēles iezīmējušas visai skaidri.