Krustu šķērsu izstaigājot Rīgu, ciemojoties un sekojot līdzi zibenīgajai jaunumu apritei sociālajos tīklos, skaidri iezīmējās teritorijas, kur radošums uzņēmis vēl nebijušu virzienu. Līderi ir tie, kas atzīst, ka ziņas daudz neklausījās un no krīzes nenobijās. Desmitiem apzinātu un droši vien pat simtiem neapzinātu iniciatīvu radušās, par spīti satriecošai birokrātijai, kas joprojām traucē attīstīties nelieliem, bet veselīgiem biznesiem. Mūs interesēja, kā šie biznesi un radošā darbība ietekmē pilsētvidi.
Rīgā ir daudz un ambiciozi plānots uz papīra. Vēl nesen cerīgas lietas šodien jau izskatās smieklīgas, jo nevis plāni, bet radošas iniciatīvas iezīmē pilsētas labākos attīstības virzienus. Pirms būvēt Ķirsona kotlešu būdas tirgū, vērts nostaigāt pa Barona un Tērbatas ielu, lai atdzīvinātu ieceri kādu no šīm ielām atdot gājējiem. Te meklējamas Rīgas stabilākās ēdināšanas vērtības, kurām katru nedēļu piepulcējas kas jauns. Ārzemju un vietējo presi tagad var lasīt plašajās franču bulciņās. Jaunais 80.gadu stilistiku pielūdzošais kultūras namiņš Pērle Tērbatas ielā stiprina tās modes un restorānu ielas statusu, kur līdzās lielajiem spēlētājiem urbānās baudas papildina alternatīvāki pieskārieni sānielās. Arvien mazāk auto brauc pa trotuāriem, pat ielās to ir mazāk. Vai beidzot varam kādu ielu atdot gājējiem?
Kamēr vieni slinkoja pludmalē, otri iekārtoja, vēra vaļā, atklāja un rīkoja. Gandrīz nevienu brīdi neaizvērās radošās telpas Tasty durvis Martas ielā, bet galerija Istaba turpināja iekarot Barona ielu ar vasaras terasi un pilsētas mazdārziņu. Vīna studija piedāvāja arvien daudzveidīgāku demokrātiskās klases dzērienu klāstu un apdzīvoja palodzes, bet Neiburgs ar neuzkrītošu eleganci un gaumīgu mārketingu rīdziniekus atkal atgrieza Vecrīgā. Klusajā Dome Hotel pagalmā paslēpusies Rīgas pirmā zaļā siena. Viņi ir mākslinieki, dizaineri, arhitekti, rakstnieki, mūziķi, radoši ekonomisti un daudzi citi, kas nepīkst, bet dara. Viņu radošās lietas ir uzņēmumi, nevis par valsts līdzekļiem uzturētas institūcijas. Viņi nestaigā skrandās un katru rītu iet dušā. Ir gudri, erudīti, pasauli apbraukājuši un ekonomiski aktīvi. Viņi ir tie, kas veido Rīgas seju, viņu dēļ var teikt, ka Rīga ir cool, ka Rīgā ir stils. Taču viņi ir mazi un vienmēr rīkosies sava budžeta un sava īpašuma robežās, tāpēc svarīgs ir fons.
Fons nav vēsturiskās fasādes, bet uzņēmējdarbības vide. Apstākļi, kas veicina attīstību, nevis rada naidu vai apātiju neracionālas birokrātijas dēļ. Pat ja jaunie uzņēmēji nesapelnīs miljonus, viņi būs paēduši, nodarbināti un apmierināti, ka ir sasniegts mērķis darīt to, kas pašam patīk. Pilsēta iegūs jaunus vaibstus, viss atdzims un mainīsies. Tā būs.