Ziema šogad varena un skaista, diemžēl arī negadījumu skaits strauji aug, īpaši bērniem un pusaudžiem, kas braukuši ar ragaviņām, liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo apkopotie dati. Mika gadījums ir viens no apdrošinātāju redzeslokā nonākušajiem.
Azarts un drošība
Visbiežāk traumas gadās līdzīgi kā Mikam: ja braucējs nevar novaldīt ragavas un ietriecas šķērslī - kokā, sētā, arī saduroties ar citiem ziemas prieku baudītājiem. Īpaši bīstamas ir situācijas, kad bērni ar ragaviņām vizinās pa pašu izveidotām trasēm, kas beidzas tieši pie ceļa braucamās daļas vai pat šķērso tās. Pērn tieši šādā veidā notika ragaviņās braucoša bērna sadursme ar transportlīdzekli.
Negadījumi notiek arī ziemas aktīvās atpūtas vietās, kur atpūšas pieaugušie, norāda Lilita Linde, Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore. Tur ir daudz cilvēku, garāki nobraucieni, lielāks ātrums - līdz ar to lielāks risks.
«Traumām ir sezonāls raksturs. Tiklīdz uzkrīt sniegs, pieaug negadījumu skaits, kas saistīti ar sniega izklaidēm - slēpēm, sniegadēļiem, slidām, ragavām. Ievainojumu smagums ir ļoti dažāds - no sasitumiem, nobrāzumiem un sastiepumiem līdz dažāda smaguma lūzumiem un galvas traumām,» apstiprina Jānis Upenieks, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumatologs.
Visbiežāk traumas gūst bērni sākumskolas un pamatskolas vecumā (9-15 gadu), liecina Ergo statistika. Tātad nevis paši mazākie, bet gan tie, kas uz pakalniem dodas ar vienaudžiem. Inese Ruka, krīžu un konsultāciju centra Skalbes psiholoģe, domā, ka jaunākajā vecuma grupā traumatisms ir mazāks, jo mazus bērnus vecāki vairāk pieskata. Problēmas rodas, kad bērni uz kalnu sāk iet vieni paši. Vecākiem būtu jāzina, uz kuriem apkaimes pauguriem bērni iet, un jārunā konkrēti par tiem - pa kuru nogāzi braukt, pa kuru - labāk ne. Ir jāpārrunā, ka uz kalna, tāpat kā braucot ar automašīnu, ir jāievēro noteikumi: pietiekami liela distance no priekšā braucošā, ar ragaviņām nevajadzētu mēģināt akurāt cauri divām priedēm izbraukt.
«Protams, bērns kopā ar draugiem priekā un azartā mēdz aizmirst visu, ko vecāki ir stāstījuši par drošību. Pusaudži pārgalvīgāk uzvedas grupā, jo viņiem ir vēlme izzināt savas spējas, nepieciešams pašapliecināties. Kam stabilāks pašvērtējums, tas labāk samēro azartu un grupas ideju ar paša drošību,» saka I. Ruka.
Riskanta rīcība, nevis ragavas
Koka, plastmasas, ar sliecēm un bez tām, ar stūri un bremzi - ragaviņu piedāvājums Latvijā ir ļoti daudzveidīgs. Vai kādas ir drošākas, citas - bīstamākas? Traumatologs J. Upenieks domā: risks vairāk ir atkarīgs no lietotāja uzvedības un braukšanas apstākļiem, nevis ragaviņu veida. Tomēr tas nenozīmē, ka no negadījumiem ir pasargāti lēnprātīgie un rūpīgi pieskatītie. «Ir 101 veids, kā bērnam var gadīties trauma, - tas var notikt uz līdzenas vietas, vecākiem klātesot, tomēr, protams, iespējamība ir krietni lielāka, ja paugurs augstāks, ja uz tā braucēju vairāk, ja pieaugušo nav klāt.» Ārsts uzsver, ka izvairīties no traumām palīdz veselais saprāts un drošības ekipējums. Tipisks sliktais piemērs ir braukšana ar dažādām ietaisēm aiz mašīnām, pat tramvajiem. Tas ir nepieļaujami un ļoti bīstami!
Ar ragaviņām braucot, ekipējuma minimums būtu ķivere. Tā pati, kuru bērns lieto, braucot ar velosipēdu, būs laba diezgan. «Sabiedrība pamazām ir pieņēmusi velosipēdistu ķiveres, kāpēc lai šim labajam piemēram nesekotu citi?» nosaka ārsts.
Ķivere - tas ir stilīgi
Par ragaviņošanas risku runā arī citās valstīs, tiesa, krietni kalnainākās nekā Latvija. «Jāvalkā ķiveres,» uzstāj bērnu drošības eksperti Austrijā. Mihaels Hellvarts, organizācijas Groᅢ゚e schᅢᄐtzen Kleine prezidents, gada pirmajās dienās minējis, ka šoziem Austrijā gandrīz 2500 bērnu ir iesaistīti negadījumos ar ragaviņām.
Divās no deviņām Austrijas provincēm ķiveres ir obligātas slēpotājiem un sniega dēļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem. Tomēr vecāki Austrijā savus bērnus sargā pat vairāk, nekā prasa likums: deviņi no 10 jauniešiem vecumā līdz 15 gadiem lieto īpašas slēpotāju ķiveres. «Tas ir kļuvis stilīgi,» tendenci atzinīgi novērtējis Austrijas Slēpošanas federācijas prezidents Pēters Šreksnādels.
Braukšana ar ragaviņām ir bīstamāka, nekā cilvēki mēdz domāt, uzskata skotu pētnieki, kas 2002. gadā apkopoja traumu statistiku Skotijas trešajā lielākajā pilsētā Aberdīnā. Viņu pētījums aptvēra divas ziemas nedēļas, kurās negadījumos ar ragaviņām cietuši 422 bērni vecumā no diviem līdz 13 gadiem. Gandrīz visi bija izmantojuši plastmasas braucamierīces. Trim bērniem bija galvas traumas, deviņiem lauztas kājas, septiņiem lauztas rokas, pārējie bija vieglāk cietuši. Aptuveni trešdaļa gadījumu bija saistīti ar bērnu izkrišanu no ragaviņām. Vairāk nekā 25% bija notikuši, braucējam saduroties ar šķērsli. Skotu pētnieki ziņojumu nobeidza ar aicinājumu sporta preču tirgotājiem lielāku uzmanību pievērst drošības instrukcijām.