Nudien, nosaukt par riebīgu punduri (_ugly dwarf_) maza auguma cilvēku, turklāt poļu cilmes ebreju, kurš demokrātiskajā ASV beidzot radis sirdsmieru un patvērumu, var tikai persona ar rasistiskiem un cilvēciskiem aizspriedumiem. No otras puses, tieši Zenoviča (viņas agresīvā, ASV tiesu sistēmai naidīgā filma) savā veidā ir vainīga pie skandalozās «Polaņska lietas» uzkurināšanas, kuras bēdīgais rezultāts tagad nu kļuvis par pasaules ziņu karstāko tēmu.
Zenovičas filmu pērn Losandželosas apgabaltiesā skatījās itin visi, kas bez īpašas degsmes strādāja pie «Polaņska lietas» un novērtēja kā «nepamatotu uzbrukumu ASV juridiskajai sistēmai» (Variety). Diemžēl arī tiesneši ir tikai cilvēki, tādēļ filma viņus pamatīgi sakaitināja. Galvenais Polaņska apsūdzētājs nolēma - plīst vai lūst, bet lietu viņš novedīs līdz galam. Galu galā, L.A. apgabala prokuratūrā visu šo laiku kopš 1978.gada Polaņskis ir nevis oskarots režisors un XX gadsimta pasaules kinoklasiķis, bet gan vienkārši «persona, kas izvairās no kriminālatbildības par noziegumu, kura izdarīšanā viņš pats ir atzinies». Un viņam ir jāsaņem sods. Pat neraugoties uz to, ka dzimumnozieguma «upure» ir ne tikai privāti izrunājusies ar režisoru un viņam piedevusi, saņēmusi pamatīgu materiālo kompensāciju (jācer, morālo arī), bet veselas trīs reizes lūgusi ASV tiesu viņu apkaunojošo lietu izbeigt.
Rezultāts ir zināms: septiņdesmit sešus gadus vecais Polaņskis sēž Cīrihes cietumā, Cīrihes kinofestivāls ir izjaukts un visas šīs «juridiski birokrātiskās šļuras» (Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnērs) dēļ pastāv risks, ka viņš līdz 2010.gada februārī paredzētajai premjerai nevarēs pabeigt solīto filmu Rēgs/The Ghost un «pasaule nesagaidīs Polaņska kārtējo šedevru» (Francijas kultūras ministrs Fredriks Miterāns). Starp citu, filmas uzņemšanas laikā režisors vēl nesen divus mēnešus strādāja «drošajā» Šveicē, Alpos viņa ģimenei ir arī villa.
Tagadējais skandāls ne pa jokam vērienīgs.
Francijas un Polijas ārlietu ministri Kušnērs un Sikorskis ir nosūtījuši oficiālas notas ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei ar prasību «nekavējoties panākt šī politiskā farsa izbeigšanu» un «izskatīt Polaņska lietu ASV bez apdraudējumiem viņa personai» (runa ir par ekstradīciju uz tiesu, kuru Losandželosā galvenais apsūdzības turētājs vēlas padarīt par publisku TV translētu izrādi - tieši šo faktu savā filmā izņirdza Zenoviča, uzskatot, ka tiesnesim rūp viņa karjera, nevis Polaņskis).
Kannu, Berlīnes, Cīrihes kinofestivālu vadītāji, kā arī desmitiem Polaņska kolēģu pasaulē protestē pret režisora arestēšanu. Petīciju Free Polanski!/Atbrīvot Polaņski! parakstījušas tādas pasaules kultūras slavenības kā Vudijs Allens, Pedro Almodovars, Fanija Ardāna, Monika Belluči, Vims Venderss, Darens Aranovskis, Patriss Šero, Plāsido Domingo, Vons Karvajs, Etore Skola, Deivids Linčs, brāļi Dardēni, Emirs Kusturica, Martins Skorsēze, Bertrāns Tavernjē, Toms Tikvers, Tilda Svintone, Žanna Moro, Terijs Giliams, Klods Lelušs, Katrīna Denēva...
Vispār jau abas puses - Polaņska cietumā tupinātāji un režisora kvēlie starptautiskie aizstāvji - izskatās vienādi idiotiski. Jo Polaņskis taču savu vainu trīspadsmitgadīgas meitenes piedzirdīšanā un pavešanā nenoliedz. Tagad jau gluži simbolisku nozīmi iegūst kadri no Zenovičas dokfilmas, kur tiesā abas puses - apsūdzība un aizstāvji - cenšas uz pusēm sagriezt «izvarotās» Samantas Geimeres apakšbikses, lai abām pusēm būtu vienādi lietiskie pierādījumi. Filmas jēdzieniskā vēsts bija nepārprotama: Polaņski tiesāja, neievērojot, bet brīžiem pat ņirgājoties par apsūdzētā tiesībām uz «objektīvu lietas izskatīšanu». Tieši šīs filmā izskanējušās ASV tiesai mestās apsūdzības «neobjektivitātē» saniknoja L.A. apgabala prokuroru Pīteru Espinozu, un viņš 2008.gada maijā kategoriski pieprasīja režisoram ierasties ASV, «citādi mēs esam gatavi pieņemt visradikālākos mērus, lai šo lietu novestu līdz galam».
Vissmieklīgākajā situācijā nonākusi Zenoviča, kura jau kopš gada sākuma strādāja pie Polaņskim veltītās dokumentālās filmas otrās daļas. Kundzītei, kuras aktivitāšu dēļ Polaņskis tup aiz restēm, tagad nu ir reālas iespējas Polaņski izglābt. Jā, mākslai var būt milzīgs spēks. Kaut gan varbūt vislielākā intriga ir - kā uz Francijas un Polijas ārlietu resoru notu reaģēs Klintones kundze, kurai taču guļamistabu skandāli nav gluži sveša personīgās ģimenes pieredze...