Zeme vēja elektrostaciju (VES) parka ierīkošanai rezervēta aiz Ziemeļu mola, jūras piekrastē no Liepājas attīrīšanas iekārtām līdz pilsētas robežai, iekļaujot rekultivēto Šķēdes izgāztuvi.
Vēstures pētnieks G.Silakaktiņš norāda, ka, strādājot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, gatavojis pamatojumu holokausta upuru piemiņas vietas iekļaušanai Valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā. «Vismaz trīs plānotās ģeneratoru vietas atrodas pārāk tuvu memoriālam. Ja ņem vērā, ka rotora «pēdas» rādiuss ir divdesmit metru un tā kabeļus rok pusotra metra dziļumā, iespējams skart vēl neapzinātas apbedījumu vietas,» saka G.Silakaktiņš.
Šajās vietās 1941.gada jūlija pirmajās dienās gājušas bojā Karostas garnizona militārpersonas un civiliedzīvotāji, kuri bēga no uzbrūkošās vācu armijas. Pēc tam Šķēdes kāpās tika iznīcināti Liepājas ebreji un tie, kuri pretojās «jaunajai kārtībai». G.Silakaktiņa rīcībā nonākusi kāda cilvēka dienasgrāmata - viņš 1941.gada jūlijā piedalījies kara sākumā bojāgājušo karavīru un civilpersonu apbedīšanā Šķēdē. Pēc tās varot spriest, ka vairākas tranšejas ar apbedītajiem atrodas ārpus 2005.gadā atklātā ebreju piemiņas memoriāla teritorijas. Arī Liepājas attīrīšanas iekārtu darbinieki apliecina, ka viņu uzņēmuma teritorijā būvdarbu laikā atrasti cilvēku kauli un reizēm tos pēc vētras atrodot arī noskaloto krasta kāpu smiltīs. Arī triju citu plānoto ģeneratoru novietojums, pēc G.Silakaktiņa domām, izjauktu Ziemeļu fortu vēsturisko kopskatu, tā tiktu zaudēti tūristi.
Iebildumi pret vēja enerģijas stacijas būvi šajā Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā ir arī Latvijas Ornitoloģijas biedrībai. Putnu pētnieki norāda, ka starp jūras piekrasti un Tosmares ezeru ved gājputnu pavasara un rudens migrācijas ceļi, piemēram, 2006.gada septembrī rudens migrācijas laikā pētnieks stundas laikā uzskaitījis vismaz piecus līdz sešus tūkstošus pāri lidojošu putnu.
VES parka projektu paredzēts realizēt līdz 2012.gada vidum. Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne norāda, ka patlaban speciālisti vērtē no iedzīvotājiem un organizācijām saņemtās vēstules un janvāra beigās viņi sniegs savu atzinumu par topošā projekta ietekmi uz vidi.