«Kas notiek Latvijā? drīzāk kļuvis par regulāri aicināto viesu sabiedrisko attiecību platformu», jo reizēm raidījuma vadītājam esot grūti pārējos iekļaut konkrētajā tēmā, ziņu aģentūrai BNS paudis E. Kots. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tā nav tikai J. Dombura vaina. LTV ģenerāldirektors pieļāva, ka jūnijā gaidāmā līguma pārslēgšana varētu būt vētraina un izskanēt publiskajā telpā.
«Es neredzu nekādu jēgu komentēt pēc būtības šos izteikumus, jo tā būtu nolaišanās līdz tādam līmenim, kas vienkārši nepiedien. Vēl jo vairāk - man liekas, ka situācijas, kad cilvēks nav ar mani par šo tēmu nekad runājis un sāk medijos pīt šādus pigorus, ir slikts stils,» saka J. Domburs. LTV ģenerāldirektors personīgi pie viņa neesot vērsies ne pirms, ne pēc medijos paustās kritikas. Pēdējās sarunas ar E. Kotu notikušas pirms vēlēšanām. «Pirms pāris nedēļām Baiba Šmite [LTV1 direktore] un Sarmīte Plūme [LTV1 informatīvi dokumentālo raidījumu satura redaktore] teica, ka vajadzētu sākt runāt par nākamo līgumu. Ja šī Kota izpausme ziņu aģentūrā ir viņa līmenis, kādā dod ziņu, tad tas arī daudz ko liecina,» saka J. Domburs.
Diskusiju raidījuma vadītājs norāda, ka E. Kotam lietderīgāka par Kas notiek Latvijā? kritizēšanu būtu televīzijas kopējā ētera konkretizēšana. «Viņš [E. Kots] ir producējis kaut kādus raidījumus, tajā skaitā dažus, kur savulaik esmu bijis pasūtītājs. Žurnālistikā neko savā dzīvē nav izdarījis. Būdams menedžeris, nodarbojas ar apspriešanu, kā ir jātaisa saturs,» saka J. Domburs.
Vai Kas notiek Latvijā? varētu mainīties, kā minējis E. Kots, raidījuma vadītājs konkrēti neatbild, jo, tāpat kā pārējie televīzijas raidījumi, viņa veidotais neesot analizēts un salīdzināts ar citiem. «Būtu svarīgi saprast, kas ir tas saturiskais spektrs. Te nav definēts ne uzstādījums, ne atskaites punkts, kā mēs pēc tam to izmērām vai novērtējam,» par LTV problēmām stāsta J. Domburs. Viņš nenoliedz, ka varētu arī pamest LTV ēteru vai medijus vispār. «Es tiešām prātoju, cik liela jēga ir funkcionēt šādā vidē, kurā visi «zina», kā jāvada raidījums. Prātoju, vai nevajadzētu mest mieru,» viņš teic. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka citas televīzijas nav «metušās sarunās» par raidījuma veidošanu. «Savulaik viena bija, bet sarunās ātri nonāca strupceļā. Nav mums tik daudz televīziju un resursu,» teic žurnālists. Komerctelevīzijas TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, vaicāta, vai viņas vadītajam kanālam interesētu šāda formāta raidījums, atbild izvairīgi. «Varu teikt tā - mēs vienmēr esam atvērti sarunām, bet līdz šim par šo raidījumu tādu nav bijis,» viņa saka. Pēc pētījumu aģentūras TNS Latvia datiem, raidījums Kas notiek Latvijā? janvārī neparādās visu kanālu 20 visvairāk skatīto programmu vidū.
«Ir sākta publiska cīņa, gatavojoties līguma slēgšanai. Tas varētu būt mēģinājums notikumus ietekmēt ātrāk, pirms Domburs nāk ar kādiem paziņojumiem,» par E. Kota izteikumu spriež A. Rožukalne, norādot, ka pārmetumiem būtu vajadzīga nopietnāka argumentācija. Viņa neņemas prognozēt raidījuma nākotni, jo trūkstot informācijas par skaidriem apstākļiem LTV. Tomēr nevienošanās par jaunu līgumu būtu zaudējums televīzijai. «Ja nebūtu šī raidījuma, tukšums ēterā sabiedriskajā televīzijā būtu vēl lielāks,» teic mediju eksperte.
Pašreizējais līgums par Kas notiek Latvijā? veidošanu ir spēkā līdz jūnijam. Sarunas par jauna līguma nosacījumiem paredzēts sākt šomēnes. Kā stāsta J. Domburs, par raidījuma veidošanu viņš saņem honorāru 850 latu pirms nodokļu nomaksas.