Par Maksātnespējas likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) uzskata, ka pašreizējā versijā ir līdzsvarotas abu pušu - gan parādnieka, gan kreditora - intereses. Ja kāda no tām vēlas labvēlīgākus nosacījumus, tad par to varot diskutēt. Likumprojektu, ko Saeima otrajā lasījumā atbalstīja ceturtdien un kas fizisko personu gadījumā tiek minēta kā alternatīva atsauktajai Kredītņēmēju atbalsta programmai, galīgajā lasījumā iecerēts pieņemt līdz Jāņiem. Likums, kas noteiks arī juridisko personu maksātnespējas procesu, varētu stāties spēkā rudenī.
Uzsākt būs lētāk
Kā pastāstīja Maksātnespējas administrācijas jurists Helmuts Jauja, iespēja, ka arī fiziskas personas var prasīt maksātnespēju, Latvijā paredzēta 2008. gadā, taču procesa uzsākšana izmaksā dārgi - aptuveni 1000 latus. Tostarp ir 100 latu valsts nodeva par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, vienreizēja atlīdzība administratoram triju mēnešalgu apmērā jeb 540 latu, vismaz pāris simtu latu par mantas pārdošanas plāna izstrādi, kā arī ikmēneša maksa mēnešalgas apmērā jeb 180 latu administratoram. Tā jāmaksā visu maksātnespējas posmu - piecus gadus, šajā laika posmā tam novirzot vairāk nekā 10 000 latu, kas ir ievērojama summa, piebilda H. Jauja. Jaunie normatīvi paredz divreiz mazāku valsts nodevu, līdz 360 latiem samazināt vienreizējo atlīdzību administratoram, vispār atcelt ik mēnesi maksājamo atlīdzību administratoram. Parādniekam arī nebūs jāmaksā par mantas pārdošanas plāna izstrādi, jo to izdarīs administrators un samaksa par to būs iekļauta vienreizējā atlīdzībā. Tomēr, cilvēkam būs jāmaksā konsultantiem vai administratoram par cita - parāda dzēšanas plāna izstrādi, ja parādniekam pašam tas nebūs pa spēkam. Latvijas Kredītņēmēju apvienība grib panākt, lai kreditors, nevis parādnieks maksā par īpašuma vērtēšanu un sludinājuma ievietošanu, kas kopā izmaksājot ap 200 latiem, teica J. Āboliņš. Viņš arī uzskata, ka pašreizējā likumprojekta versija īpaši nepalētinās maksātnespējas procesa uzsākšanu, kam gan citi normatīvu izstrādē iesaistītie nepiekrīt. J. Āboliņš pats bija Latvijā pirmā fiziskā persona, kuras maksātnespēju pasludināja tiesa.
Brīvs pēc gada
Ja parādniekus pašreizējā kārtībā neapmierina salīdzinoši dārgā maksātnespējas procesa sākšana, tad bankas ir nemierā ar to, cik tās saņem par nesegto parādu pēc mantas pārdošanas, teica H. Jauja. Patlaban parādnieks tam mēnesī var novirzīt tik daudz naudas, cik paliek pāri pēc atlīdzības samaksas administratoram un dzīvošanai. «Ir dzirdēts, ka bankas mēnesī mēdz saņemt arī vien dažus desmitus santīmu,» sacīja H. Jauja un piebilda, ka pēc piecu gadu ilgā maksātnespējas procesa parāds dzēšas. Līdzīgi paredzēts topošajā likumā, taču atšķirība, ka noteikts slieksnis, cik daudz parādniekam no savām saistībām būs jāsedz. Jo vairāk parādnieks novirzīs atlikušā parāda segšanai, jo ātrāk varēs atgūt savu maksātspēju. Piemēram, to varēs atgūt gadu pēc parāda dzēšanas procedūras sākšanas, ja gada laikā segs pusi no atlikušā parāda, bet pēc četriem gadiem - ja 20%. Turklāt, ja cilvēks nespēs četru gadu laikā maksāt arī 20%, tad varēs lūgt novirzīt atlikušā parāda samaksai ne vairāk kā trešdaļu ienākumu, taču ne mazāk par 180 latiem. Šis izņēmums, pēc ekspertu teiktā, domāts tiem, kam ir lielāki parādi, tostarp spekulantiem. Kredītņēmēju apvienība gan prasīs samazināt šo slieksni līdz 100 latiem, teica J. Āboliņš. Latvijas Komercbanku asociācija savukārt lūgs mainīt, ko cilvēks ir tiesīgs paturēt un nepārdot, teica asociācijas jurists Kazimirs Šļakota. Patlaban saskaņā ar normām, kas pārņemtas no trīsdesmitajiem gadiem, maksātnespējīgais drīkst paturēt gultu, galdu, krēslu, kazu un cūku.